la_cumparsita

Ķermenis strādā kaut kādā prātam nesaprotamā neēšanas un negulēšanas režīmā.
Neskatoties uz vakardienas līdz trijiem naktī ieilgušo fotopasākumu, šorīt aizdevos pie Arņa Siliņa. Un tas bija par ilgiem laikiem vislabākais lēmums.

Meklējot jogas skolu, man par pārsteigumu, viena atradās tepat Ķengaragā, turklāt, netālu no manām mājām.
Atvēru mājalapu, aš bail palika...
Ka labāk nevajadzēja.

Vakardienas joga-nidra, kā vēsa duša vēsā dienā. Visu dienu pēc tam ir par ko padomāt. To, ka tā ir kā ātrais kurss pie psihoterapeita, zināju, bet tā īsti negadījās piedalīties, jo meditējot, neko nedzirdu, neko nejūtu. Bet vakar man izdevās! Vakar biju atpakaļ neilgi pirms beigām, nevis pašās beigās, kā parasti. Kad izslēdz domas, bet dzird runātāju, var ieraudzīt patiesību - īsto savu draugu, mieru, skaudro patiesību. Tagad zinu atbildes! Zinu, kas ir mana skaudrā patiesība, savu draugu un, ka miers esmu pati sev, ka man nevajag ārējos apstākļus mieram.
Tādi atklājumi dažreiz ir pat mazliet biedējoši.

Nupat jau arī man ir karsti!
Vakar pat nezināju kur un kā glābties un kā aiziet gulēt, tomēr beidzot ir īsta vasara.

Nedēļas nogalē pa Staiceles pļavām, ceļiem, mežiem, ūdeņiem...un basām kājām.

Milzīgās bungas no kaimiņbullīša runā kā pērkons debesu pamalē.
Vakara uguns dejās piedalījās mazākas bungas un bundziņas. Bungu darinātājs, mācījies bungotājs un es esot rībinājuši kā dievi. Runājām ar uguni - kā šamaņi.

Ar meditācijām vispār ir interesanti - ātri man izdodas atslēgties. Zinu, ka neguļu, bet arī neko nedzirdu, nejūtu fizisko ķermeni un esmu domu vakuumā, kaut kurp peldu netveramas bezkrāsas dūmakā. Arī vakar tiku līdz pirmajai skaitīšanai, tad atslēdzos, tad otrā skaitīšana un jau jāsāk sajust fiziskais ķermenis. Sajutos nokavējusi visu pasākumu, kad pārējie dalījās savās sajūtās. Kārtējās spēlītes ar apziņu, tikai gribētos arī kaut ko just, atcerēties un varbūt pie kādas dižas atklāsmes tikt.

Šo te rakstīšu, lai neaizmirstu, lai palasoties, atceros, lai nepazūd.
Lama Nīma - patiesībā viņa vārdu izrunā Ņimā, ar uzsvaru uz ā. No tibatiešu valodas tā vārda tulkojums ir "saule". Un katrs lama esot kādas gaismas būtnes, dievības enerģijas kanāla "turētājs". Lūk un lama Nīma ir dievības Taras enerģijas nesējs.
*Tara ir visvairāk godātā sievišķā dievība Tibetā, dažkārt to dēvē par Driolmu. Leģenda stāsta, ka Tara dzimusi no lielā Avalokitešvaras asaras, tai ir dažādas manifestācijas – Baltā, Zaļā, Melnā...
Tai dienā, kas viņu satiku viņš iesvētīja jogas studijas telpas un veica pudžu par godu Tarai...
Viņš mums visiem deva svētību. Kā izrādās Taras mantru bez skolotāja, enerģijas nesēja svētības, atļaujas nav īsti veselīgi skaitīt, vai varbūt tai nav kaut kādā ziņā jēgas (šo nezinu). Ir dzirdēti stāsti, kad bariņam ļaužu, kuri taisījuši Taras mandalu un skaitījuši mantru bez šīs svētības, esot briesmīgas galvassāpes mocījušas, visus.
Es zināju Taras mantru, kad gāju uz mandalu skatīties, tikai tad vēl neko nejutu un arīdzan nesapratu, tagad tas ir citādi.
Vienmēr esmu ar mazliet aizdomām lūkojusies uz cilvēkiem, kuri sajūt enerģijas, jo man viņi ir šķituši tādi...dzejnieki dvēselē...tādi kā mākslinieki...vārcsakot...
Bet es pati arī jūtu, jā, es jutu to no lamas un tagad arī no mantras...es to jūtu!
Darba lauciņš inventarizācijai.

Vakardienas jogas nodarbība iedvesmoja uz pareizo dzīvi - nez, pilnmēness laikam...
Bet toties beidzot saņēmos uz ajūrvēdas grāmatas noskenēšanu. (Ja nu vēl kādam vajag...)

Ķermeņa elastīgums/lokanība rādot cik elastīgs cilvēks ir savās domās, rīcībā un vispār dzīvē.
Es varu sasieties mezglā, saviņķelēties, ilgstoši sēdēt lotosā, bet pa kam man muguriņa stīva...

Šodien stāvu tā te
un uzreiz sagribās konfekti - gotiņkonfekti! Ar cietu garoziņu un mīkstu staipīgu vidiņu. Bet sagribas tā, ka ne vairs līdzsvara, ne izturības. Nu kur jogas vidū tādu tagad. Kāda nepareizā čakra atvērās. A neko - pirmais pēc nodarbības bija veikals un tagad atkal ir miers. Vēl tikai mazliet vīnu - to, kurš smadzenes raudzē. Kamēr ir, nedrīkst atlaist.

Aizliku kāju aiz pleca, nē, otrādi - plecu aiz kājas, savu aiz savas - beidzot uz jogu biju.
Baiba ir pārvākusies un tur būs velo kur atstāt.

Jau pāris dienas jūtos nelāgi - nepārejoša bada sajūta un kunkulis iekšā krūtīs un pie nabas. Aizgāju uz jogu, bet visu laiku notupēju tualetē - pāris mirkļos iekšas sagriezās. Baiba saka, esot kāds enerģijas kanāls nosprostots. Arī nekādas tabletes jau ilgāku laiku mans ķermenītis neņem pretim, tad visādi var būt, arī tā.
Es viņam lūdzu, lai neatstāj mani vienu šodien.
Viņš aizgāja, dusmīgs bija.

Baiba vakar bija skarba, runāja par to, kā daudzkas visapkārt itin viegli ietekmē mūsu dzīves un mēs ļaujamies, kā aizmirstam, ka jādzīvo pašiem. Kā slinkums, bailes, nevēlēšanās padara par mazliem un melniem... Par apstāšanos savā garīgajā attīstībā runāja.
Tikai tā ir iespējams augt - domājot...
Sajutos iestrēgusi un atdzisusi...

JOGA-NIDRA - pašanalīze un spēlītes ar apziņu

Sapriecājos - Baibas jogas retrītam ir tāda piekrišana, ka vienas nometnes vietā tiks rīkotas divas, kas nozīmē, ka, lai vai kas - es tur būšu.
Šodien pa jogu staipījos, skalināju enerģijas, pūtu un elsu, kamēr galva apsāpējās un nerimstas..un izturība aizgājusi neceļos.