la_cumparsita

( brīdis Vatikānā )

Beidzot mājās...un labi, ka tā.
Pēc tā, ka vakar jau vajadzēja būt šeit, pēc tā, ka Romā trīs stundas aizkavējās lidmašīnas pacelšanās laiks, pēc kā bija skaidrs, ka arī nākamais no Milānas ir nokavēts, pēc pilnīgas neziņas, ko darīt - palikt Romā, vai tomēr doties uz Milānu un vai no Milānas būs kāda iespēja tikt uz Rīgu, pēc nolaišanās citā lidlaukā, pēc šodienas lidmašīnas ilgās stāvēšanas uz skrejceļa Milānā un pēc vājprātīgās piezemēšanās Rīgā, kad šķita, ka kauc bremzes un lidmašīna jau sāk kantēt līkumu...
tagad man sāp galva...
...un labi, ka esmu mājās.

Labi, murmuļi, jūs man visi ļoti patīkat, bet es braucu itāļus lūkoties.
Kaut kad būšu atpakaļ.
Arrivederci!

Tik daudz darba, cik maz laika, milzīgi daudz jāpaspēj pirms brauciena uz dienvidiem...
Ha - dienvidi... Pat Ziemeļitālija visa zem sniega esot.
Un Ziemassvētki solās būt silti.

Viņa ir smaga, eleganta, pašpārliecināta, noteikta un spēcīga un skaista, un viņu mēs vedīsim, nē, viņa mūs vedīs uz Itāliju. Un arī ļoti ēdelīga viņa ir, toties ar apsildāmiem sēdekļiem, par kuriem esmu absolūtā sajūsmā. Pēc šodienas sniega rakšanas tie sēdekļi bija pats labākais, kas tad varēja ar mani notikt.
Ar domām jau esmu ceļā un nespēju vien sagaidīt nākamo trešdienu, kad beidzot dosimies.

Iedomājos, ja nu iznāk kā iznāk, un Dārgais uzmet visu pasākumu ar Itālijas braukšanu...
Nez vai es varētu viena pati ar auto uz Itāliju aizbraukt...
Varētu!

Gribēju jau spiegt, ka man ir biļetes uz Romu, bet apdomājos, patiesībā man ir biļetes no Romas uz Rīgu. Uz Itāliju būs brauciens ar auto.

Un jaungads taps sagaidīts Romā (bet varbūt kaut kur tuvu tai). Man jau gan tas pasākums kā tāds nekādas filosofiskas pārdomas neizraisa, bet baļļuks ar itāļiem jau vien būs ko vērts.