la_cumparsita

Ļoti gribējās, lai tā būtu es, kuru atbraukuši pavadīt.

Pirms iešanas cauri metālu detektoram, aizmirsu noņemt gredzenu un auskarus, laikam tie pīkstēja. Drošībniece tā dēļ man gamdrīz apenēs ielīda. Dusmīga esmu, ziniet! Man neļāva iet vēlreiz!

Atvaļinājums pavadīts gaidot lidmašīnu.
Šodienas reiss pārcelts uz rītdienu.
Gaidu rītdienu.

Tas, ka tomēr ir atļauti pāris ienākošie reisi lidostā, vieš cerību, ka otrdienas vakarā tomēr tikšu uz Franciju.

FLIGHT - CANCELLED

Finnair paziņoja, ka atceļ reisus līdz 20. aprīlim.

Lufthansa vēl gaida...
Un es gaidu uz Lufthansa.

Piezvanīju Pēterim uz lidostu un viņa atbilde bija īsa - Tas viss nāk pie mums!
Bļe, ja?

sōooo...
Vai es sestdien tikšu uz Franciju vai netikšu?

Jautājums radies šajā sakarā.

Uz lidostu tiku gandrīz normāli. Atpakaļ tikt nesanāca, kā plānots, un, lai ikurāt visu dienu neblandītos apkārt, nācās zvanīt darba šoferim, lai brauc un savāc mani. Tur, pieturā sauļojoties, palika tūkstoc gribētāju tikt uz centru. Nēnu dīvaini tie autobusi... ar auto 10 minūtēs atbraucām.

Šorīts atgādina rītu, kad 8. septembrī pāris gadus atpakaļ braucu uz lidostu, lai lidotu uz Maroku. Pēc negaisa izgāju uz Maskavas ielas, a ielas ta nav - ir upe.
Tagad varētu būt mīiiilzīgs sniega lauks un man atkal jābrauc uz lidostu.

Beidzot mājās...un labi, ka tā.
Pēc tā, ka vakar jau vajadzēja būt šeit, pēc tā, ka Romā trīs stundas aizkavējās lidmašīnas pacelšanās laiks, pēc kā bija skaidrs, ka arī nākamais no Milānas ir nokavēts, pēc pilnīgas neziņas, ko darīt - palikt Romā, vai tomēr doties uz Milānu un vai no Milānas būs kāda iespēja tikt uz Rīgu, pēc nolaišanās citā lidlaukā, pēc šodienas lidmašīnas ilgās stāvēšanas uz skrejceļa Milānā un pēc vājprātīgās piezemēšanās Rīgā, kad šķita, ka kauc bremzes un lidmašīna jau sāk kantēt līkumu...
tagad man sāp galva...
...un labi, ka esmu mājās.

sagriezās debesis ar zemi - pasaule pludo!
Bet es braucu uz lidostu.
Kaut kad būšu atpakaļ.