la_cumparsita

Ir cilvēki, kuri ik pa laikam sūta savus CV, lai arī reāli darbu nemeklē un ir apmierināti ar esošo, un darot to, lai nezaudētu iemaņas darba intervijās.
Es nekad neesmu raksījusi īstu CV un nekad neesmu bijusi uz darba interviju.
Bet šodien nosolījos sev - pēc atvaļinājuma pievērsīšos nopietni šai lietai un ja nekā citādi, tad vismaz uzzināšu kā tas viss notiek, kā un ko jautās un kā man gribēsies atbildēt. Neko nezaudēšu, tikai iegūšu.

Man jātiek no šejienes projām. Un nepietiks, ja pakāpšos pāris stāvus augstāk. Jo kamēr vien būšu uzņēmumā, nekad netikšu projām no klientu centra - nav šeit neviena, nedz kurš vēlētos, nedz arī kurš zinātu pietiekami, lai varētu pilnvērtīgi šeit strādāt. Zināšanas var iegūt, bet vai vēlēšanos būt iesprostotam...nez...

Nevarētu teikt, ka šī rīta sarunas ar priekšnieku būtu ieviesušas kādu skaidrību.
Bet vismaz esmu runājusi un zinu - viņam vajag padomāt. Un galvenais man tagad noturēt viņa domu pareizajā (man vēlamajā) virzienā.

Nav jau žēl, ka kolēģi aizbrauc iepirkties nutur uz cenuklubu un pa ceļam kādā apģērbveikalā ieskries, bet man tomēr kaut kā šķiet, ka darba laiks ir paredzēts kam citam.

Mums samazināšot algas.
Domāju, varbūt tieši tagad ir īstais brīdis neparakstīt vienošanos?

Mazliet bažīga pirmā mācību diena.
Nekas daudz, tikai trīs mēneši, un doma par darba maiņu palīdzēs izturēt agros rītus un vēlos vakarus.

Aizgāju pie priekšnieka, paraudāju - nu tā, ar asarām, un palūdzu, lai viņš mani atlaiž. Viņš smējās, ielēja man glāzīti kandžas, uz šķīvīša citronu uzgrieza un teica, lai bruņas audzējot! Kādas bruņas!!! Negribu vairs! Man pietiek!

Ir uzradies plāns saulainajai nākotnei un vismaz pagaidām viss iet kā pa gludu diedziņu, visas pārrunas ir pozitīvas, priekšniekam pateikts tik daudz, cik vajadzīgs pirms lēmumu pieņemšanas. Bet decembra sākums būs smags - būs jāatlaiž vairāki darbinieki...tā viņš man tikko sacīja.
Vēl tikai viens jautājums - nauda. Bet tas arī atrisināsies - tā vai citādi. Ja ne tā, tad maksāšu pati. Saulaina tomēr nākotne.
Bet rīt uz Ogri risināt naudas jautājumu.

nā, nā, nā....man rīt brīvdiena.
Un tagad lampu drudzis, jo kā nekā neaizstājama esmu un tāpēc ka nebūšu, arī kantoris būs ciet.

Braukšu uz Saldu, kaimiņieni vest mājās.

Atklājām šodien izstādi.
Un izstādes atklāšanā iepazinos ar šo puisi.
Nē, viņš atnāca, iepazinās ar mani un viņam ir smuks deguns. Arī kolēģēm patika.

Pie mums šodien būs no tēvē, no Bez Tabu. Par spokiem runās, pa pagrabiem staigās.
Mums te tā māja ar vēsturīti - čekas cietums bijis.

Viss birojs jau pāris gadus kunkst un sten par apkopējas neizdarībām - tiktāl, kamēr pašiem jāmazgā savu kabinetu grīdas. Es neklusēju, uzrakstu kļauzu un lūgumu nodrošināt manā kabinetā uzkopšanu, Tagad visi gudri un sāk runāt.

Staigā te viena kolēģīte, visu laiku agresīva. Uz visiem (tostarp arī klientiem) skatās, kā mēsliem, ar visiem runā, kā zemākiem radījumiem. Iemesli, protams, nav zināmi. Viss birojs pa stūriem sačukstas, kā nu tā tagad var. Man šamā apnika un pastāstīju viņai savu viedokli par viņas balss decibeliem un attieksmi vispār. Tagad kādu laiku būs miers.

Kas viņiem visiem ir? Un kāpēc es iegados par audzinātāju un taisnības meklētāju?

Kāpēc citi ļauj pret sevi draņķīgi izturēties un pacieš nekaunību? Pareizi, tāpēc, ka esmu es.

A - Tevi meklēja dīvaina tante. Tāda ar gaišiem matiem un brillītēm.
B - Viņa nav dīvaina, viņa ir grāmatvede.

Pēc likuma mani tagad varētu atlaist.
Bet pēc būtības tas klients ir idiots.
Taisnības nav, ir tikai pliki fakti un skaitļi un tie runā pret šī klienta pārliecību.
Es kļūdījos.

nēnuganpieēdos!
Norvēģijā ķerta, Vidzemes pusē kūpināta karpa
ar čiplociņiem
Viss birojs tā smaržo, tā smaržo...
Priekšnieks mums te tāds makšķerētājs, kūpinātājs un barotājs.

Līdz jūlijam būs izmaiņas darbos. Vēl neviens nezin, kas un kā, bet būs. Jau sen es kurnu priekšniekam par nenopietnību paturēt trīs cilvēkus pie darba, ko var izdarīt viens, turklāt nākot strādāt pa pus dienai. Patiesībā - to visu varētu uzticēt darīt man - laika un saprašanas pietiek un lietderīgi izmantots būtu laiks un resursi. Citādi iznāk nepraktiski.

Help! Man ir grūtības ar tematiskajām bildēm. Uz durvīm ir jāuzliek paziņojums par darba laikiem Lieldienās un tā. Un vajag bildīti arīdzan tam visam klāt. Par cik iestāde mums te tāda nopietna, tad bildi vajag...ne tādu.

( varianti )

Ļoti apnicis tā. Gāju pie priekšnieka runāties par to - lai īsina darba laiku.
Izdomājis man dot jaunus darbus klāt esošajiem...un darba laiku nepakam neīsināšot.
Ehhh...gribējās tā kā ļoti, ļoti.
Domāju par vakaru kādā spāaa...un gurķmaizītēm.