Pirmdiena, 4. Mar 2013, 10:38

Viņa dzīvo viena - maza mājiņa Kandavā, paliels dārzs, siltumnīca un apbrīnojami daudz enerģijas. 85 gadi. Viņa ada, tamborē auž, šuj, tapo un reiz ieguvusi daiļamatniecības meistara titulu. Zeķes, adīti un tamborēti cimdi, zīdaiņu pūriņi, adītas beretes, mežģīņrakstā adītas šalles, austas segas, šūti priekšauti un tas viss neaptveramos kvantumos. Visi, kuri dodas ciemos tiek apdāvināti un tik un tā vēl paliek, ko sakrāt. Diemžēl tam mēdz būt arī blakus lietas - pelējums un kodes. Patiesi žēl, ka tāds darbs un skaistums aiziet postā un žēl, ka radi un pārējie to tā īsti nenovērtē. Un ome spītējās - tas viss esot jādāvina. Varbūt uz nākamo sezonu izdosies pierunāt. Pastāstīju, ka un kā to var mēģināt realizēt un atstāju, lai domā.













Pirmdiena, 4. Mar 2013, 11:20
[info]la_cumparsita

Tieši par to jau es, neba nu tur lielo biznesu tagad, vai labdarībai, vai radu draugiem, bet ne kastēs kodēm noēsties.

Pirmdiena, 4. Mar 2013, 11:26
[info]vilibaldis

cimdi ir vienkārši dievīgi!
nebūtu kauns ij Muzeja gadatirgū likt