Un vienmēr esmu domājosi, ka negribu tā dzīvot. Bet tieši tā arī dzīvoju - savu mietpilsoņa dzīvīti, jo... ir ērti... un nožēlojami.
Darbs no - līdz, nekādu pārsteigumu, dienu pēc dienas, viens un tas pats... attaisnojuma nekāda manai čīkstēšanai, bet toties ērti un droši.
Klauns smējās par manu krīzi un ironiju par to, un sacīja, ka viņš esot kā spēriens man...
Un ir arī!
Kur ir pazudusi mana ziņkāre, kur trakulīgums un enerģija? Kur?