Pusdienlaikā.
Pēc darba ar visu zivi (maisiņā, protams) gāju uz tramvaju un pār Līvu laukumu nāca Ēriks - tāds uzposies un svinīgs. Čehu vēstnieku bildēšot. Necik daudz mirkļus pēc tam atlidoja (gandrīz burtiski) Klauns. Apmēram gadu šo nebiju satikusi. Tā mēs tur par čehiem, desām un zivīm. Ja tā mana zivs nebūtu maisiņā un papīrā ielocīta, tad mēs ietu uz parciņu mani bildēt ar zivi, nevis Čehijas vēstnieku - tā Ēriks teica, bet tomēr aizgāja pie čehiem. Mēs ar Klaunu gājām kafiju dzert...ar visu zivi. Viņš tāds smieklīgs - Klauns. Un fiosofs. Tā mēs tur par mietpilsoņiem un fotografēšanu un brīvmāksliniekiem. Kad posāmies projām no blakus galdiņa piecēlās kundzīte un nāca runāties, jo esot dzirdējusi mūsu sarunu. Viņa sarakstītāja esot no dzimtsarakstu nodaļā un stāstīja, kā labāk bildēt vajag kāzās, kad viesi puķes jaunajam pārim dod. Tāda jauka viņa.
Jā, vispār ražīga diena šodiena...ar zivi.
Jāiet kko ar to izdarīt.