Pēdējā reizē tas mani noveda līdz asarām.
Ar mani viss ir vislabākajā kārtībā - nekas mani neskar, ar savām lietām lieliski tieku galā, esmu rāma un līdzsvarota....tikai tas jautājums!
Man šķiet, es visu daru pareizi - pareizi priekš sevis - tāpat kā mācītāji, hipiji, mūki, jogi un visi citi - viņi dara pareizi, viņi domā, ka dara pareizi. Un kā kāds var vienkārši pateikt pretējo?
Tagad vai nu es par to ātri aizmirsīšu, vai atkal nelikšos mierā, kamēr nesameklēšu kādu sev pieņemamu un akceptējamu atbildi.