Ir divas galējībs - satiekos ar puisi un attiecības it kā ir, bet neattīstās un palēnām nomirst, vai arī otra versija - jau pirmajā vai otrajā randiņā piesakās mani precēt. Piemēram šovakar, ar kādām šausmām puisis uz mani skatījās, kad es viņu vispirms aizstiepu uz Pēterbaznīcu, jo man vajadzēja Pētergaili nobildināt, un vēl pēc tam pierunāju kāpt tornī pa caurumainajām kāpnēm. Bet vakaram turpinoties šausmu grimases nomainīja maigāki vaibsti un uz atvadām viņš man pastāstīja, ka gribot šitādu jauku sieviņu un trīs meitiņas. Sacīju, ka meitiņu viņš varētu dabūt, bet pēc tam auklēt pats, jo man uz Indiju vēl jābrauc.