Kopš pagājušās nedēļas Sāremā ūdens pasākumiem esmu kā apsēsta ar vēlmi peldēt. Ar visu to, tagad ir iegādāts peldkostīms un ieplānota nedēļas nogale divos baseinos. Atliek tikai iemācīties ar godu un cieņu peldēt, citādi par savu peldētprasmi varu saukt tikai kaut kādu airēšanos.

Bet ar kaķi ir tā, es viņam pastāstīju par iespējamo jauno saimnieku un tagad kaķim tik vien spārnus piekabināt pietrūkst - eņģelis tad būtu, ne kaķis. Pilnīgi neticam, ka viņš prot tik labi uzvesties un būt mīļš.

Man patīk gatavot, bet ēst ne visai. Ja būtu iespējams, tad neēstu vispār. Cik laika un naudas ietaupītos... ne vienreiz vien gadā varētu kaut kur aizceļot...
Bet ēst vajag un tagad top kičari. Jau sen domāju, ka vajadzētu. Smaržo daudzsološi un spriežot pēc daudzuma vai nu draud pārēšanās vai pietiks visām brīvdienām.

Un vēl šodien pieteicos ajūrvēdiskās kulinārijas kursos.