Beidzot mājās...un labi, ka tā.
Pēc tā, ka vakar jau vajadzēja būt šeit, pēc tā, ka Romā trīs stundas aizkavējās lidmašīnas pacelšanās laiks, pēc kā bija skaidrs, ka arī nākamais no Milānas ir nokavēts, pēc pilnīgas neziņas, ko darīt - palikt Romā, vai tomēr doties uz Milānu un vai no Milānas būs kāda iespēja tikt uz Rīgu, pēc nolaišanās citā lidlaukā, pēc šodienas lidmašīnas ilgās stāvēšanas uz skrejceļa Milānā un pēc vājprātīgās piezemēšanās Rīgā, kad šķita, ka kauc bremzes un lidmašīna jau sāk kantēt līkumu...
tagad man sāp galva...
...un labi, ka esmu mājās.