Es atkal esmu brīva meitene. Vispār - gribētos domāt, ka tas tā ir. Neraudu, nepārdzīvoju un saprotu. Tikai tas smagums no pleciem pazudis.
Cilvēki nemainās.
Un es zinu, ka kaut kad sastapšu kādu pa īstam savu.

Jau pāris dienas jūtos nelāgi - nepārejoša bada sajūta un kunkulis iekšā krūtīs un pie nabas. Aizgāju uz jogu, bet visu laiku notupēju tualetē - pāris mirkļos iekšas sagriezās. Baiba saka, esot kāds enerģijas kanāls nosprostots. Arī nekādas tabletes jau ilgāku laiku mans ķermenītis neņem pretim, tad visādi var būt, arī tā.
Es viņam lūdzu, lai neatstāj mani vienu šodien.
Viņš aizgāja, dusmīgs bija.

Biju pie tibetiešu lamas Ngavangu. Uzbirdinājis viņš ir medicīnas Budas mandalu. Fantastisks darbs! Pasēdēju smaržkociņu miglā un padomāju labas domas. Tagad arī sēžu tai pašā miglā tikai mājās. Pats lama gan man par lielu nožēlu nebija un mandalu man neļāva bildēt, bet izskatās tas apmēram ( tā )