Ceturtdiena, 12. Jul 2007, 10:12

Vakar iegādājos āmuru, izrādās, saimniecībā akūti vajadzīga lieta. Toties veikalā jautrības netrūka, kad es ar vēl nenpirkto āmuru gar stikla vitrīnām staigāju, kaut ko, kam tagad nosaukumu neatceros meklēju. Varbūt par daudz nelietīgs smīns manā sejā bij iegūlis...
Pavakariņot aizgāju uz vietējo restorāneli. Nācās secināt, ka smukais oficiants laikam ir pārcēlies citur valdzināt klientes, aizdomīgi ilgi nav redzēts. Pie blakus galdiņa sēdēja pārītis, nē... vairs nesēdēja, bija pusguļus stāvoklī un starplaikos starp vaidiem un šļakstiem, auroja pa telefonu. Nez... iedomājos par āmuru...
 ir doma