Ceturtdiena, 9. Okt 2008, 15:28

Kareivīgi noskaņojusies šodien esmu. Un pie visa vainīga ir dura. Esmu iemācījusies - ne sapratusi, pareizāk, negribu saprast, iecietību pret valstī visu dzīvi mītošajiem slāviem, kuri pat nesaprot latviešu valodu. Nespēju atrast ko attaisnojošu šiem ļautiņiem, tāpat neattaisnoju paviršību, ko redzu kaut vai tik vienkāršā lietā, ka iestādes nosaukuma uzrakstīšanā - astoņu burtu vārdā ielaiž divas kļūdas un vēl firmas nosaukumu no diviem vārdiem noapaļo uz vienu, sakot - njus, jūs tak sapratīsiet. Ņefiga nesapratīsim un negribēsim saprast. Ja esi nevērīgs, tad neprasi cieņu no apkārtējiem. Ak jā, varētu būt un palikt vienaldzīga, bet ieraugot šos lepnībā piepūstos ģīmjus, tā vien gribās neslāpēt savu vēlmi uzvārīties...
A ko darīt, atliek vien sāji nosmaidīt...

Ceturtdiena, 9. Okt 2008, 16:41
[info]palaistuve

Pret cilvēku stulbumu cīnīties nav iespējams. Labāk pietaupi savu dusmu kādam, kurš to novērtēs. :)