Piektdiena, 3. Okt 2008, 11:10

Neīstuma sajūta tā arī nepazūd - pēcceļojuma eiforija varbūt?
Neviena pasākuma un cilvēka, nevienas domas, kam pieķerties.
Darbs - cīņa ar laiku, kurš kuru. Mana pacietība tikai "būt" pamazām sāk zust...
Un virziena, kur mukt, arī pagaidām nav.

Piektdiena, 3. Okt 2008, 16:41
[info]anahata

jap, pazīstami...
...vajadzīgs laiks, lai izveidotu jaunu ilūziju (attieksmi), ka viss notiekās vai patiešām aizbēgt.