Svētdiena, 28. Sep 2008, 04:53

Bet, ja mazliet par Maroku, tad bija pilsētā Agadir tāds vakars, kad visi sēdējām okeāna liedagā, dzērām vīnu un ko tur pīpējām. Visā liedagā, cik vien tālu varēja saskatīt, bijām vieni, pie debesīm spožs pilnmēness un okeāns bēgumā atkāpies, atstājot milzīgu mitru smilšu lauku, kurā atspīd pilsētas gaismas un es čurāju okeānā... (vienkārši, citur nebija, kur)
ak...tas bija tik skaisti, ka apraudāties varēja...
Tags:
 ir doma | 1 raksta

Svētdiena, 28. Sep 2008, 09:44
[info]melnais_bralis

Izskatās, ar čurāšanu cilvēkiem asociējas atmiņā paliekošākie brīži - dažs labs čurā uz papardēm, cits uz savām bikšu starām, tagad atklājās, ka pastāv arī iespēja iečurāt okeānā. Skaisti. :)
Atbildēt