la_cumparsita

Atmiņa man ir draņķīga, bet ne tik, lai aizmirstu ko TĀAADU!
Pie kanonistiesm drīz būšu savējais vēl jo vairāk tāpēc, ka kādam tur strādājošajam puisim šodien pēkšņi šķita, ka viņš mani pazīst. Čaloja viņš ar mani, kā vecu brūti un, šķiet, ka vismaz viņš palika ar savu pārliecību, ka esam pazīstami. Es viņu, goda vārds, redzēju pirmo reizi! Neko nepīpēju, sēnes neēdu un tik daudz, lai aizmirstu, ko daru, izdzert nespēju...