Ceturtdiena, 26. Jun 2008, 23:15

Instruktoram - feinam, smukam jaunēklim, sava slinkuma dēļ činkstēju un īdēju, ka man tā kā bail ar tiem riteņiem braukt uz vienas kājas, ka gurns man ne tāds, roka par garu un dibens par smagu. Puisim, šķiet, visu vakaru vairs neinteresēja pārējie apmācīties gribētāji, jo būt par manu stipro plecu, mīksto sedziņu jebkurā virzienā un brīdī bija svarīgāk un, protams, patīkamāk...te rociņu paturēt, te gurniņu vietā iebīdīt...
Mācīšos nevarēšanā un varbūt pie visuvarošā tikšu.

Piektdiena, 27. Jun 2008, 09:10
[info]la_cumparsita

galvenais ir nevarēšana - pārējais pakārtoti tam
bet vispār par skrituļošanu stāsts