Tā vien rāmi palūkot saulrietu braucām. Jūrmalā tik labi, tik labi, ka pilnai laimei vien kāds šampis pietrūkst varbūt. Necik tālu stāvēja mūsu laime ar marķiņi asķi pudeli rokās. Serjoga - tā viņu saucot. Puisis runātīgs un anekdotes stāsta, izdzērām viņa šmapi, nokausējām, lēkājot pa batutu, likām izšūpināt trīskāju šūpolēs, pēc kā atklāju, ka sazin kā esmu pamanījusies saplēst džinsus tieši uz abiem vaigiem. Pēc tam satiktajiem ļoti patika. Un pasākums beidzās ar nokavētiem pēdējiem vilcieniem un mikriņiem. Atstājām Serjogu vienu un skumstošu, uz atvadām aizkustinoši pastāstot par ilūzijām un to lietderību. Uz Rīgu stopējām. Apstājās kaut kas ļoti spīzdīgs, liels un glauns. Izmēram tomēr ir nozīme, kad šoferis ir maziņš un melns puiks ar grūti izrunājamu vārdu. Bet uz Rīgu atlidojām kā vēja spārniem un pasvinēt dēvāmies uz Cubu. Noreibušas latvju drostaliņas, jūsmīgi angļu tūristi un pāris mākslinieku dvēsles, starp tām arī mazliet trakuma apsēstais Ojomajo. Sasolījās uz Jāņiem atsūtīt kartiņu.
Šodienas piemājas pikniku pārcēlām uz Lilastes ezera krastu. Atvedām grilēšanai paredzētu zivi un izbeidzām makšķernieku ciešanas gaidot copi, jo taču atvedām zivi. Uztapa lielais plāns par iesaistīšanos dāmu spiningošanas komandā. Pasākuma vaininiece iepriekšējā dienā bija zelta medāli spiningošanā nocopējusi sacensībā dāmas pret kungiem...Tā, ja?