Otrdiena, 22. Apr 2008, 22:30
kā būtu, ja būtu?

Kā būtu - pazust? Tā vienkārši - vienā dienā esmu un nākamajā vairs ne. Ne tā, ka momirt, bet pazust ar miesu un dvēseli. Iekāpt lidmasīnā un atstāt to kā pēdējo, kas par mani zināms. Bez romantikas un piedzīvojumu eiforijas pieņemt to kā dzīves atrisinājumu, esot pašai pret sevi pilnīgi atklātai, atmetot krampjaino pieķeršamos materiālajam. Vai varētu?

Laikam nē... nespējot tikt pāri sāpēm, ko kas tāds radītu maniem vecākiem...

Otrdiena, 22. Apr 2008, 23:12
[info]la_cumparsita

sapņi, sapņi... tāpat vien turpināšu...varbūt līdz nākamajam domas apcerējumam par šo te.
Vai ir vērts? Kas to lai zin... tāpat, vai ir vērts, ka katru rītu ceļamies un ejam uz darbu, lai varētu samaksāt kredītu un pabarot sevi, kaķi un pensionāru.

Ceturtdiena, 24. Apr 2008, 18:10
[info]gobish

ehh...par šitādām lietām derētu uztaisīt brainstorm vakaru...ar visām idejām kas nāk laukā, nevis tikai kādas nostājas ieņemšanu. sanāktu veselīgāk varbūt.