- saruna
- 18.10.06 11:56
- šodien vienā no saviem n-tajiem piezīmju blociņiem uzgāju diezgan īpatnēju sarunu ar sevi drīz pēc sandras apmeklējuma:
Jautājums: Vai bērnības situāciju atkalizdzīvošana var kalpot attīstībai?
Atbilde: Bērnības atkalizdzīvošana nekad nekur neved.
J: Kas jādara, lai justos laimīgs?
A: Pieņēmums, ka var kaut ko darīt, lai justos laimīgs, ir nepareizs.
J: Vai jābūt labam citu dēļ?
A: Nē, sevis dēļ. Cita eksistences veida nav.
J: Kas ir šis 'sevis'?
A: Paša sajūta ir ķermenis.
J: Tātad jāvadās pēc ķermeņa?
A: Visi vadās pēc ķermeņa. Vienīgi bieži 'pozīcija' ir 'ērtākā poza'.
J: Ķermenis nozīmē teritoriju?
A: Ķermenis 'ieslēdzas' 'savā' teritorijā.
J: Kas ir mana teritorija?
A: Teritorija ir sfēra, kurā ar vislielāko objektivitāti novērtē savas spējas un tajās neviļas. Sfēra, kurā nešaubās.
J: Kas ir objektivitāte?
A: Objektivitāte ir teritoriāla.
J: Kas tādā gadījumā ir eskeipisms?
A: Eskeipisms nav bēgšana no teritorijas, tā ir bēgšana 'savā teritorijā'
J: Kā ķermeņa kontekstā vērtējams izteiciens par pravieti savā zemē?
A: Agresīva vide nevar būt pamats bēgšanai. 'Pravietis' ir profesionāla parādība. - 2 inkubi teicasaku
- 18.10.06 12:52
-
ui...
vai zemsvītras paskaidrojumi nav pieejami? - saku
- 18.10.06 13:00
-
pat nezinu, ko teikt. droši vien ir, tikai attiecībā uz ko..
- saku