Pātaru Ansis' Journal

;>
Patiesībā man bija doma vēl kādu laiku pasēdēt vientuļnieka alā un pārtikt no siseņiem. Taču tas bija

buks puksts, kas lika man pārdomāt. Komentāri pie tā. Dažu labu pašapmierinātā smīkņāšana: es, es esmu tā jaunā paaudze, kas tos vecos perdeļus nomainīs. Ha! Ņedaždjotjesj. Jums, mīlulīši, da manis, da

unpy, da

buks,

krii kā sivēniem līdz Mēnesim;> Jā, es patiešām tā domāju. Es varbūt neesmu visai augstās domās par savu izskatu, bet par rakstītspēju gan. Un pamatoti:P

Un vēl es te šādus tādus secinājumus izdarīju, slīdēdama kā spoks caur Cibu. Kad nākošreiz pie vīna glāzes kāds teiks par kādu citu (lai met man ar "Talsu rituli" tas, kurš nekad nevienu nav aprunājis! Žēl, bet palikšu bez siera;)): "Viņa ir derdzīga liekule", es vis tūliņ neiebildīšu, kā parasti: "Nu neeezinu, manuprāt jauka meitene" (man visi ir jauki, kamēr nav pierādījies pretējais), bet tā labāk papētīšu pieminēto;>