Vienīgais Labais - Kosmiskā veintulība II

turpinām eksperimentu

Sieviete iznāca uz lieveņa, kur palika mierīgi stāvam un pārlaida viņiem iznīcinošu skatienu.
Bītijs noklikšķināja šķiltavas.
Viņš nokavēja. Montegs aiz šausmām sastinga.
Uz lieveņa stāvošā sieviete, nicīgi raugoties viņos, novilka sērkociņu gar margām.
No apkārtējām mājām izskrēja cilvēki.

---

Un pēkšņi Mildreda šķita viņam sveša, pilnīgi nepazīstama sieviete. Un viņš atradās nepazīstamā dzīvoklī kā anekdotē vīrs, kurš naktī iereibis nākdams mājās, atslēdzis svešas durvis, iegājis svešā istabā, apgūlies līdzās svešai sievietei un agri aizgājis atkal uz darbu, un ne viens, ne otrs neko nav manījis

---

(bet, brīnums, - šai mežā nebija koku!)

---

- Es lieliski pavadīju vakaru, - viņa no vannas istabas teica.
- Ko tu darīji?
- Skatījos pārraidi.
- Ko rādīja?
- Programmu.
- Kādu?
- Ļoti labu.
- Kas piedalījās?
- Nu tu jau zini – parastā trupa.

---

(..)grieziet cilvēka prātu tādā ātrumā, lai centrbēdzes spēks izmet no tā visas liekās, nevajadzīgās domas!

---

Rejs Bredberijs