Vienīgais Labais -

Tas īsti nebija fiziskā spēka dēļ. Protams, Konstantīns nebija nekāds Apolons. Bet tās pāris vasaras, kuras savos agrajos padsmit viņš bija pavadījis laukos pie vecmāmiņas, diendienā skraidot ar sētas biedriem svaigā gaisā, regulārās un pamatīgās ēdienreizes, uz kurām vecmāmiņa tik ļoti uzstāja, kā arī īslaicīgais periods universitātē, kurā viņš veltīja divus savas pārpildītās nedēļas vakarus salsas stundām, nebija bez rezultāta. Viņš mierīgi varētu dominēt pār sievieti vai bērnu. Ar rūpīgu sagatavošanos, viņš pat varētu pieveikt pieaugušu vīrieti, pieņemot vidusmēra miesasbūvi un nekādu iepriekšēju cīņas pieredzi.

Nē, viņš nevarētu izturēt to neizbēgamo nosodījumu viņu acīs. To riebumu, ko viņi pret viņu izjustu. Tas arī bija galvenais iemesls kāpēc viņa suns bija vienīgais, kuram nācās piedzīvot viņa fizisko vardarbību, viņa sadistisko tieksmi kādu sodīt, dominēt, apspiest. Likt kādam justies mazam, neaizsargātam, nolemtam.