Vienīgais Labais - izvēle, sabiedrība utt.

Daudz esmu spriedelējis par iedzimtību, dzīves ceļa izvēli. No sērijas: vai sabiedrība mūs pataisa par tādiem, kādi mēs esam vai mēs paši izvēlamies savu dzīves ceļu. Un ja jau mēs paši izvēlamies savu dzīves ceļu, tad kāpēc daži to izvēlās savādāku nekā citi? Ja ir tā, tad tas pierāda, ka mēs uz šīs planētas nonākam jau ar savu pagātni, kaut ko mūsos iekodētu, citādi vienīgais, kas varētu ietekmēt mūsu izvēli būtu sabiedrība un audzināšana (bet tas šķiet arī apšaubāmi, jo ir tač gadījumi, kad vienā ģimenē ir divi pilnīgi atšķirīgi bērni).

To varētu pierādīt ar vienkāršu (!!!) eksperimentu. Vienu jaundzimušo izolēt no sabiedrības. Nevis pilnīgi izolēt, bet iznīcināt, jebkādu pozitīvu vai negatīvu tās ietekmi. Izaudzināt inkubatorā. Apgādāt ar nepieciešamo barību, bet nedot arī neko vairāk. Tikai to, kas nepieciešams eksistencei. Kad sasniegts apzinīgs vecums (???), tad ņemot vērā to, ka subjektā nevajadzētu būt nekādām morāles normām (kur lai tās rastos?) lūgt (netieši protams) kādu pakalpojumu, kas pēc morales normām būtu acīmredzami jāizdara. Tad arī pavērot vai subjekts piekristu vai ne. (Viss eksperiments protams aprakstīts triviāli.)

Pamatjautājums vienkāršs: vai cilvēks šeit ierodas kā balta lapa, vai jau ar kaut kādu informāciju (reinkarnācija)? Varbūt šī "informācija" tiek katram randomā piespēlēta dzīves sākumā? Šeit es nerunāju par talantiem, bet par domāšanu. Galvenais: vai pati sabiedrība rada savus ienaidniekus? Jo tad būtu nevērtīgi tādi termini kā sabiedrībai nevēlams elements.

Esmu jau ar citiem par to spriedelējis, bet pie slēdziena tā arī nenonācām. Varbūt te ir kāds kas uztvēra manu domu gaitu un kam ir savs viedoklis?