|
|
|
February 9th, 2011
 | 02:59 pm
šorīt lādēdamās pie visiem velliem ķepināju kopā vadiņus trīsfāzīgajam kabelim. uz tādas remontnots gribējās arī sataisīt ciengod automašīnai izpūtēju, kur p£$%^&! braucot uz skolu tika veiksmīgi athu%^&* pa tiem izskalotajiem ceļa krāteriem, kurus iespējams šķērsot vien ar kuteri, bet man tas bija jādarī ar normāla klīrensa vieglo vāģi, nu lūk gribēju es to izpūtēju kaut kā saķepināt, lai nav jābrauc kā tankā vai konkordē, bet pacilātā gaitā soļojot uz remontdarbnīcu atklājās, ka kāds pad$%^&* uz remontbedres ir uzdzinis kaut kādu naglu kasti (lasīt - traktoru), kuram ir puskačs un kuru es nemāku palaist lai nobrauktu no tās bedres nost un vietā uzdzītu savu nelaimīgo sasodīto vāģi.
un vispār - suns derglis tāds atrāvās un aizlikās dr$%^&* kaimiņu kuci, besī ārā.
ceļi arī visticamāk nav pārāk izbraucami, jau vakar bija skērī rallijs, izbaudīju kā tas ir - atsisties pret izšķūrēto valni un nespēt neko iesākt, lai novērstu sānslīdi.
šorīt arī izdevās diezgan veiksmīgi uz laiku uzkārt mac. jē! (man likās, ka to var tikai Čaks Noriss)
|
January 25th, 2011
| 12:33 am
njā, pie mac compja rociņas ziemā nesasildīsi. Kur jamais liek to siltumu, velsviņzin - laikam alumīnija korpuss, tur fizika un citi zvēri.
klepoju un šņaukājos kā pieklājas, jābrauc trešdien aplipināt skolas briežus. šonedēļ atkal beidzas divi priekšmeti, prakse nāk ar joni virsū, par ko man iraid laikam jau mazliet baile. kurš ta mani ņems.
|
January 16th, 2011
| 12:44 am
vienīgā pēdējās dienās atzīmējamā atziņa ir tā, ka man vairs nekas neder, pat tas, kas derēja vēl pirms gada vai pusgada. skērī šit!
jāizdara secinājumi un jāsāk skarbas darbības.
|
January 9th, 2011
| 10:16 pm
Lūk, lūk, arī mani reiz ķēra tā trakā sajūta par meža pirmatnīgumu un kopš tās dienas - nepamet.
"...cilvēki uz botānisko dārzu nāk un brauc vienkārši atvilkt elpu, izjust plaukstoša ziedpumpura brīnumu un izsāpēt līdzi lapu nobiršanai."
"....ja no cilvēkiem celtos tikpat maz ļaunuma, kā no kokiem, mēs visi dzīvotu ļoti laimīgi."
http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=119&what=8
|
January 5th, 2011
| 12:07 pm
Lauku atbalsta dienests ir jautra iestāde. Šie ieskaitījuši naudu un pie maksājuma mērķa norādīts: īpašs atbalsts - īpašas grūtības 2010.gadā
nē, nu paldies jau :)
|
January 2nd, 2011
| 09:40 pm
gads sācies ūberpriolīgi. negāju ar māsu, brāli un māsīcu uz ciema čubriku masku balli, jo gribēju celties agri no rīta un strādāt pie kopmja. ta-dā - izrādās, agri no rīta pazuda elektrība. domāju, moš elektrība būs blakuspagasta īpašumā. Atmēzu šķūņa vārtus, lepni izbraucu auto un devos ceļā ar pārliecību, ka manam vāģim ir baigā tur sniega karma, viņš jau izbrauks visur. Skuju ziepes - izrādās, metru dziļas kupenas lāga Audi tomēr nekož. Norakos tā sirsnīgi, labi, ka bija līdzi lielā sniega lāpsta - kādu pusstundiņu rakos, kamēr izraku sev apgriešanās placi. I tad stumdoties uzkāros ar pakaļu uz vaļņa, labi, ka piebrauca kaut kādi ciema puiši, kas palīdzēja izstumties. Nu i nafig, ja nav kazai piena, tad nav - pacel asti salej atpakaļ. Labāk roku sniegu no saviem saimniecības ēku jumtiem nevis no fakin servitūta ceļa. To arī ķēros klāt darīt. Vakarā tomēr man izdevās izbraukt uz civilizāciju, kur tiešām - blakus pagastos i elektrība, i ceļi iztīrīti... kruta. Toties mūsu pagasta ceļš - visapkārt lieli sniega lauki, pa vidu divas špūres, pārboli ačeles, ieķeries stūrē - ar trešo ātrumu turi 3 štukas apgriezienu un kārpies uz priekšu. Piemodos šorīt ar, tā sacīt, kindersupraizu - knapi no gultas tiku ārā. Muguru lauž visās dimensijās, katru soli var just, pat pasmiet grūti. Laikam nedaudz pārspīlēts ar to sniega tīrīšanu, bet tikko atcerējos, ka jau kuro gadu sniega tīrīšana man beidzas ikurāt... šitā.
kas attiecas uz jauno gadu - nekādu dižu ekspektāciju nav, moš i kaut kas foršs arī notiks. nu... skoliņu derētu pabeigt, džipu un mac nopirkt, nokārtot dzīvokļa lietiņas. bet droši vien jēdzīgi būt pabeigt šito te jauko no pērnā gada līdzi nākošo haltūrdarbiņu, nevis klabināt klabu.
|
December 29th, 2010
| 09:12 pm
Tv programma ir īsta pērļu ... bedre. Nemaz nezināju, ka tagad tālrāde translē kaut ko... tādu:
Mēnesnīca un āmulis
Mans brālis ir suns
Mana māte - Sniegbaltīte
Manas mammas jaunais draugs
Delirium: lai dzīvo neprāts! Saules cirka izrāde
Arturs un mazmurkšķīši
Paklusē!
Kikijas piegādes dienests
Petsons un Finduss. Kaķonauts
Spiegot nav viegli
Karstais ledus
Dzīvei pa vidu
Kad āboli ripo
Nabaga miljonāre
Atpūta piecās zvaigznēs
Sešas pēdas zem zemes
Dziedošie lāči
Suņu zvaigzne
Zona
Mežonīgie cālēni un mīlestība
Pankūciņu lieliskie negadījumi
Atļauts smieties
|
December 22nd, 2010
| 12:31 am
Ziemassvētkos man vienmēr kaut kā tā saldskābi ap dūšu.
Ja nu ne man vienai, tad dalos ar Sald-skāb-šizo-gruzo-muzon- miksi.
Trekliste:
1. Radiohead - I Will (Hail to the Thief, 2003)
2. Linkin Park - My December (Hybrid Theory [Bonus CD], 2002)
3. Mogwai - I'm Jim Morrison, I'm Dead (The Hawk is Howling, 2008)
4. Mechanical Bride - Umbrella
5. Faust - Jennifer (Faust IV, 1973)
6. The xx - Fantasy (xx, 2009)
7. Too Much Fun - Clouds Come Out
8. Arab Strap - Autumnal (Elephant Shoe, 2000)
9. Moby - Pale Horses (Wait for Me, 2009)
10. The National - Gospel (Boxer, 2007)
11. Massive Attack - Pray For Rain (Heligoland, 2010)
12. Fever Ray feat. Van Rivers & The Subliminal Kid - Here Before (Stranger
Than Kindness / Here Before, 2009)
13. Daniel Lanois - San Juan (Shine, 2003)
14. Sam Amidon - I See The Sign (I See The Sign, 2010)
15. Bon Iver - Fume (For Emma, Forever Ago, 2008)
16. Marketa Irglova - The Hill (Once Original Soundtrack, 2006)
17. Alexi Murdoc - Blue Mind (Away we go, 2009)
18. Regina Spector - Samson (Songs, 2002)
19. Peter Broderick - And It's Alright (Home, 2008)
20. Local Natives - Wide Eyes (Gorilla Manor, 2009)
21. Damien Rice - Prague (O, 2003)
22. Kings Of Convenience - My Ship Isn't Pretty (Declaration Of
Dependence, 2009)
23. Laura Veirs - July Flame (July Flame, 2010)
24. Scarlett Johannson - Town With No Cheer (Anywhere I Lay My Head,
2008)
25. Zemfira - Vozmi menya (Spasibo, 2007)
Kopējais spēlēšanas laiks: 113 min.
Saspiedums: 44 kHz, 96 kbps, stereo.
IEŠŅAUKT NĀSĪS
|
December 16th, 2010
| 11:22 pm
man šobrīd ir tāda nīgra sajūta, ka varētu uzrīkot pasākumu "Smerdeļi pār Latviju".
|
December 14th, 2010
| 09:48 pm
Rekā, gribēju pildīt skoliņai mājas darbu, bet pamanīju, ka cien/god hiphopa mākslinieks Skutelis twiterī ir retvītojis šo ziņu: http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/comments/janis-daugavietis-mans-pirmais-prata-vetras-koncerts-jeb-stasts-par-videjo-latvieti.d?id=35695949
Izlasīju un darīju beigas savai iekšējai nenoteiksmei par to, kādas man īsti ir attiekšanās ar Vrāta Pētru. Man liekas, apkārt 98% cilvēku par PV teju krīt un ceļās, gaudo, cik viņi ir labi un fantastiski, zina dziesmas no galvas, pērk ripuļus un iet uz končiem turpināt gaudot tās dziesmas līdz. Vienīgais, kā es uz to spēju reaģēt, ir saraukt pieri grumbās un paklusēt.
Man prātā dažas ainas iz bērnības.
Deviņdesmito gadu beigās atceros pamatenes ekskursiju uz kaut kurieni ar autobusu. Visdažādāko klašu skolēni vienā busā (laikam sekmīgie, vai). Viens džeks no vecākajām klasēm aiznesa busa šoferim PV dziesmu kaseti. Es klausījos un klausījos un klausījos visu ceļu un likās baigi feins muzons. Tas džeks, kas nesa kaseti arī bija tā neko, pie tam, tā domāja 98% skolas meiču.
2000. gadā man parādījās pašai savs kasešu pleijeris, un es nopirku PV labāko dziesmu izlasi (vienā pirkumā ar Eminem - The Marshall Mathers LP). Joprojām man nedalec, kāpēc. Paklausījos kādu pusmēnesi, tad kasetes liktenis bija putekļi.
2005. gadā pēc videnes pabeigšanas es no klasesbiedrenes pārrakstīju CD matricā albumu "2 krasti" (laikam). Kārtoju somu uz dziesmusvētkiem un klausījos(uz maiņām ar Eminemu). Dziesmu svētki pagāja, kur palika disks - nezinu.
Nu un pagājušajā gadā es novilku to pēdējo albumu (nu jau mp3), jo nejauši redzēju klipu jūtūbā ar dziesmu "Es jau nāku" no kaut kāda tur lielkoncerta Mežparkā. Paklausījos kādu nedēļu, pietika.
Kaut kā šito atceroties, mani ir pavadījis tāda drusku saldskābi neērta sajūta - bļin, kā tas var būt, ka viņu mūzika spēj uzrunāt gan mani, gan 98% cilvju out there!? Wadafak?
Jo patinot filmu atpakaļum kaut vai 2 gadus - ir nācies būt tieši tādos končos ar tādu publiku, kuru piesauc Daugavietis. Tie bija konči, kurus apmeklē sakrāsotie tīņi un 60 gadīgie panki (Zvērā), aplējušās pensionāres (Nabaklab dzimene 2009. gadā), visādi alternatīvie divdesmitgadnieki (Mīlas vasara), frīki (nu, pieņemsim, Hip hops no LV 3 :D ), samenīti sametušies lauku veciezēni (koncis un zaļumballe blakuspagasta estrādē) uttutjp. Bet es nekad neesmu bijusi tādā normālā koncertā, kur tusētu "vidējie PV latvieši" (pēc Daugavieša apraksta).
Varbūt esmu maita un iedomīga riebekle, bet lasot Daugavieša teksteli par tiem vidējiem letiņiem, kas nāk uz PV lielkoncertu, ik pāra sekundi atviegloti uzelpoju, ka šis raksts nav par mani. Tad kas ir tā kasete, disks un mapīte ar PV? Laikam jau huizinkādu apstākļu radīts uzmanības zudums un vājumā brīži, tāda kā izkāpšana no savām kurpēm, lai paprovētu, kāds ūdens ir tajā meinstrīma upē. Klausīties hiphopu, kaut ko smagu vai dīvainu, asociēt savu necilo personību ar citiem līdzīgiem, kas šo klausās, saprot un ķer no tā kaifu, un izbaudīt, kā no tā man iekšā šķīst dzirksteles ir krietni vien mājīgāk, nu, tāda "savā ādā" un "welcome home, honey" sajūta.
Triljono reizi pierādās mūžīgā aksioma "katram savs".
|
December 13th, 2010
| 03:32 pm
uz mana dižā stappagastu lauku ceļa kupenu un puteņa ieskauts mētājās vientulīgs, īsteni neapskrubināts pusmetrīgs mugurkauliņš...
|
| 01:35 am - ķecerības
tagad, pusdivos naktī sūtot prom brālim viņa augkopības un lopkopības mehanizācijas tehnoloģiskās prakses atskaiti uz 19 lpp ar maketētām shēmām, fočenēm, tabulām n stuff, gribējās tā viltīgi pirms literatūras saraksta un pēc secinājumiem iemānīt lapu PATEICĪBAS, kur lepni gozētos teikums: "Paldies māsai, ka viņa šito visu huiņu uzrakstīja"
a ja nu pats nepamana?
bet tagad jautrākā nakts daļa priekšā. viņam ir nepieciešama arī "prakses dienasgrāmata brīvā formā".
lasu ar roku rakstīto dieneni, ko mamma un māsa ir rakstījusi vasarā, prakses laikā.
citēju par laiku, kad ilgi ārā bija virs 30: "paelpot var tikai ledusskapī, bet tur smird pēc aknu pastētes"
a ja nu nepamana? :D
|
December 11th, 2010
| 01:31 pm
vakar pēc kāda pusgada atkal aizgāju pasocializēties ar saviem lauku jauniešiem.
tas izpaudās tā, ka viņi visi slēpoja lido kalnā, bet tā kā man nav piemērota ancuka, es sēdēju kafūzī, blezu mtv uz plazmas teļļuka un adīju cimdus, ik pa laikam uzmetot aci lielajam kalnam, kur manējie kolējas šļūkāja garām.
es biju šoferiene, iedeva man vadīt tādu švuceklīgu kraisleru, kam pa slēpošanas laiku vispār ņēma un iesala 1. ātrums. Tā nu mēs kādu laiku braucām tik ar pirmo, kamēr ātrumkārbas jaunkundze atsila...
taču vakara joks bija jauks.
vienas kolēgas brālis reiz trakā dzērumā viņai&dāmām zvanījis, lai iedodot kādas smukas meitenes numuriņu, tā teikt, pazvanīties. Tieši tajā brīdī dāmas skatījušās eņģeļus pār Latviju un nosaukušas čalim to ziedojumu numuru. Viņš iezvana un tur otrā galā tik runā "paldies, ka ziedojāt bla bla bla". Un tā viņas iemānīja vienu un to pašu ziedojumu numuru trijas reizes, solot, ka klausules otrā galā būs smuka, jauka meiča no blakus pagasta un šoreiz jau nu tiešām!
|
December 1st, 2010
| 10:44 pm
māsa dāsni piedāvāja paņirgāties par mobilo telefonu aprakstiem iekš lapas nokia.lv:
Citēju:
"šis fantastiskais ķieģelis ar robusto dizainu un nesataustāmajām pogām izbesīs jūs pāris stundu laikā, turklāt jūs lūgsieties, kaut reiz telefona kabata jums kļūtu vieglāka, jo tas nozīmētu, ka kāds laipns zaglis ir jūs atbrīvojis no šīs nepārprotamā spitālīgo aksesuāra"
|
November 28th, 2010
| 08:03 pm
šodien pa galvu peld tikai visādas gastroainas
viena, ko atceros, bija no brāļa dz.d., kur viņam palūdza sadalīt viņa paša torti. nejauši nogriezis no torčas megalielu gabalu, uzmetis nelielu skatu apkārt - kuram tad te vēl ir tukšs šķīvis, viņš to uzlidināja uz šķīvja māsai ar tekstu: "Še, rij! Izskatās, ka tev garšo saldumi".
savukārt šodien izcēlās disputs, kā mūžīgo ziemassvētku maltīti nepadarīt garlaicīgu... un re, man dzima idee - z.sv vakarā mēs ar māsu ejam strādāt, bet ēst taisa mamma un brālis. brālis izteica versiju, ka viņš mākot ar cirvi sakapāt sasalušu gaļu un uzmest uz pannas, uzcept ar sāli un to tur garšvielu gaļai, kas izskatoties pēc smiltīm. savukārt mamma teica, ka taisīšot kartupeļus, -ja pārvārīsies, tad sakulšot tūceni. māsa gan izteicās, ka viņu abu darbības rezultēšoties auzu tumē un cīsiņos.
|
November 20th, 2010
| 10:05 pm - nosperti CD
Nu lūk, tātad, vakar Rīgā, manu, uz Akas ielas atstāto auto, aptīrija kaut kādi primāti. Varbūt smieklīgi, bet nospēra brūnus šņorzābakus, džinsus (ar manam augumam pielāgotiem, apgrieztiem galiem - ha ha iegrābās) un pats skumjākais - lielo CD maku, kur daļa bija oriģinālie diski(zinu, zinu, būs man mācība). Ticu, ka tiem urlām mani diski ir galīgi pie vienas vietas (droši vien interesē maks), tādēļ nebrīnīšos, ja tos izmetīs nafig pie kāda pakša.
SO, ja nu jūs kaut kur pie misenēm/uz ielas or whatever kur atrodad oriģinālo CD čupu, kur ir...
Dažādi Sigur ros albumi (Takk, Hlemmur, Heim u.c.)
Prefuse 73
Eminem (The Eminem show un 8 mile soundtrack)
Cure - Pornography (2 cd)
Faust - IV
Mum
Baložu pilni pagalmi
Eels - Beautiful freak
Fever Ray
SPB - Sound poetry
Imants Kalniņš
Iļģi - Spēlēju dancoju
Groove Armada
Dzeltenie pastnieki - Kaķis
Alexi Murdoc
(un varbūt vēl šis tas, kas piemirsies)
... lūdzu, lūdzu, lūdzu - paņemiet un dodiet man ziņu - kritīšu jums ap kaklu!
|
November 18th, 2010
| 10:55 pm
vēl pirms brīža sēdējām un pilnā balsī zviedzām, ka šī nu būs LV dzimenīte, ko atcerēties. Vārdsakot, tika uztapināts suši. daudz suši maki. no visas rodņas suši pirms tam bijām ēdušās tikai mēs ar māsu, no kurām, māsa - tikai saldo suši.
tad nu viss pēc priekšrakstiem ar visām piedevām tika salikts galdā. pirms tam mamma pavaicāja, vai to var ēst kopā ar maizi. svinīgo suši ēšanas pasākumu diezgan iebojāja kaut kāda siekalaini asaraina Zatlera uzruna tautai, kuras beigas nesagaidījām un vnk ķērāmies klāt. kamēr es renovēju savas irbulīša lietošanas
(ne)prasmes un ķeskāju virsū vasabi, brālis jau bija pasteidzies (protams, irbuļus viņš nelietoja)un "centies" ieēst suši, bet tas rezultējās ar to, ka vidu viņš ar mokām apēda, bet aļģi kā tādu apsiekalotu sprāgoni gānoties aizlidināja prom. nākamā bilde - māsa ar suši pusratā sev mutē - neziņā, rīt nost vai špļaut ārā, asarām (smieklu) acīs... laikam tomēr norija. mamma arī pieklājības pēc vienu apēda. kaut kur pa vidu vēl atskanēja "eu, fiksi pado baltmaizi uzkost". brālis nemaz nekautrējās no leduka paņemt šķiņki un maizi un normāli paēst.
rezumē
- man ir ļoti daudz suši
- visa gada laikā nebiju dzirdējusi tik daudz vārda "sūds" lietojuma reižu laika vienībā
- katrai lietai ir sava vieta. Suši - austrumiem. cūkas šņukuris un štovētie kāposti - mums.
- labi, ka bija Lambrusco
|
| 04:08 pm
sasniegts līmenis - man nav nekādu problēmu apmeklēt ciema bodi zemjainās biksēs, dubļainos gumpeļos un ne pārāk sasukātiem matiem, lai nopirktu kaut ko ģeniālu, piemēram, spuldzītes un zeķes.
yo
|
November 16th, 2010
| 08:05 pm
šodien, kā jau daudzas reizes iepriekš, gāju dekapitēt kārtējo no visiem 9 broileriem. uz egles bluķīti pie dīķa sākotnēji aiznesu cirvi, tikai pēc tam nesu pašu broilernīcu, jo viņa bija jau krietni pāri savam ideālajam svaram un galu galā - netīra un dubļaina. kā jau kārtīga broileru pārstāve, vista labprātīgi uzlika galvu uz bluķa, un, klusi pie sevis dudinot kā kā kā, sagaidīja savas dzīves pēdējās sekundes. Ar diviem spēcīgas labās rokas cirtieniem pietika, lai vistas galva virinot knābi paliktu manā kreisajā rokā, bet rumpītis - dotos savās reflektīvajās gaitās, raustoties un atbrīvojot ķermeni no asinīm. Parasti es viņus palaidu, lai izskrienās vēl pēdējās gaitās, bet laikam iepriekšējie broileri bija tik aptaukojušies, ka šo manu dāsno iespēju izmantoja vien lai kvadrātmetra robežās uzmestu dažus kūlenīšus un patirinātu kājas. Nu labi, vienam no iepriekšējiem dekapitētajiem, pat izdevās pusmetru palēkties. Taču šoreiz bezgalvainais rumpītis bija sagatavojis īstenu "šovu". uzreiz pēc šķiršanās no galvas tas izmantoja iespēju veikt neticami augstu palēcienu, kas turpinājās dinamiskos kūleņos šķaidot asinis pa labi un kreisi un sev virsū. Šādos kūleņos putna ķermenis veica atzīstamus attālumus - vairākus metrus un i nedomāja apstāties. Tieši pretēji, tas kūleņoja tieši un taisni uz dīķi. Kamēr izlaidu no rokām cirvi un knābi joprojām virinošo galvu un uzsāku kustību pretī rumpīša trajektorijai, paspēju vien redzēt to, ka broilers no savas dubļaini baltās krāsas kūleņu rezultātā ir kļuvis valsts karoga sarkans, kā arī to, kā manas rokas novicinās 10 cm attālumā virs ūdens... bet PĒC tam kad broilers ar slaidu kūleni ietaranēja dīķī, kur vēl paspēja izdarīt pāris pārliecinošas kūļāšanās kustības ar kājām. Teju vai piesmeļot zābakus, aiz tuvākās kājas izrāvu broileru no ūdens, uzreiz konstatējot, ka broilers ir ļoti jauki nomazgājies. Atbrīvoties no atlikušajām asinīm rumpītim nācās nu jau manās rokās. Kad, kā ierasts, gribēju sagrābt nu jau rāmo ķermeni aiz abām kājām, lai transportētu tālāk, atklājās, ka otru kāju nav iespējams ...paņemt, jo to broilers bija pamanījies izlauzt... Pie tam, ar vaļēju lūzumu.
paldies, par rīta šovu. Rīt - uz šķīvja.
|
November 6th, 2010
| 01:17 pm
Kā man riebjas daiļdiršana.
Stulbākais cilvēces izgudrojums.
Es ceru, ka vairāk man ar to nekad nebūs jānodarbojas.
|
| 11:28 am
Es laikam tikai šodien naktī iebraucu faktā, cik ļoti traki ir ar dedlainiem. O-ō.
Jārukā mellu muti, ka šņakst vien. Jāaizmirst par miegu un tādām lietām...
Atgādina tālā 2007. gada nogali ciengod valsts iestādē, kad likās, ka kuru katru mirkli visi vadi pārdegs.
gaidu jaunogadu.
|
November 4th, 2010
| 10:57 pm
Mana pilnīgi ķertā kaimiņiene, kas visus terorizē ciema pasākumos ar bērnu sintezatoru, kas pirkts iekš Select kataloga, laikam veiksmīgi Cēsīs ierakstās un drīz ciema klubiņā prezentēs disku (jācer, ka producentam būs veselīga attieksme pret dzīvi). Jāsak jau krāt litram, nē, diviem, un būs jābrauc skatīties.
Nezinu, kas tas par mūdu - kā ziema nāk, tā man gribas dzert. Reāli, tā forši pielieties un pēc tam ķipa nožēlot. Stulbi, ka par gribēšanu tālāk arī nav tikts. Stulbi, neko padarīt.
|
November 1st, 2010
| 07:56 pm
Velns, kā gribas tā kārtīgi nolamāties.
|
October 30th, 2010
| 12:54 am
Es klausos LV hiphopu un mani tas ļoti biedē.
|
October 25th, 2010
| 07:58 pm
drīz iestāsies kosmoss...
|
October 22nd, 2010
| 11:54 pm
nezinu pat kāpēc, bet šķiet - man pāriet paranoidālā snobofobija. varbūt tie cilvēki nemaz nav tik derdzīgi.
|
October 19th, 2010
| 11:08 pm
tikko mazliet sanāca izrēkt aknu pašai par sevi
Zvans no nepazīstama numura.
Klausulē runā sveša vīrieša balss: Labvakar!
Es: Labvakar!
Balss: Jūs esat K***** māsa?
Es: Jā. A kas?
Balss: Jūs varētu mani pa maksu aizvest līdz Taurenei?
Es: A kas zvana?
Balss: R*****. Jūs noteikti tādu nezināsiet.
Es: A kāds uzvārds?
Balss: Ž*****.
Es: Ā. Zinu gan tādu.
Balss: Nu, tad varētu aizvest līdz Taurenei?
Es: A kur jūs esat tagad?
Balls: Pie M*******.
Es: A M******* Jūs nevar aizvest līdz Taurenei?
Balss: (pilnā nopietnībā) Nē. Viņš ir piedzēries kā cūka.
Es: Ā.
Balss: Jums arī sveicieni no G****. Viņš varētu kompānijas pēc braukt līdzi, pa ceļam sabučot un tā.
Es: A G***** nevar jūs aizvest?
Balss: G**** arī ir diezgan iedzēris.
Es: Eh, nu ... var jau mēģināt.
Bals: A cik man jums būtu jāmaksā?
Es: (sniedzoties pēc kurpēm)Ā! Johaidī! Es atvainojos, es tikko atcerējos... es te šovakar izdzēru puspudeli vīna. Ziniet, ir tāds Kagors un tā...
Balss: Nu jūs man te stāstat tagad, spraužat visādus batonus.
Es: Nē, nu nopietni! Es pati tikko atcerējos, jau sniedzos pēc kurpēm... Vārdsakot - nekur nevaru braukt, noteikti būs virs 0,5.
Balss: Nē, nu labi, piedodiet, ka patraucēju.
Es: Nē, nu piedodiet, ka tā smieklīgi sanāca. Pasveiciniet G*****, varat viņu arī sabučot.
Balss: Nē, paldies... nu, varbūt pēc kādas piektās limonādes es arī G***** sabučotu.
Es: Nu tad dariet tā. Arlabunakti.
|
| 10:01 pm
iespējams, ka tas dēļ vīna (kagors ar pļūmju garšu pa 1,89 no ciema bodes) un dēļ tā, ka tik daudz jāstrādā, bet kaut kā nestrādājas, bet kārtējo reizi man piešķīlās līdz pat kauļu smadzenēm, kāpēc Toms Grēviņš pērn Bonnie "Prince" Billy albumu "Beware" nosauca par savu feivorītalbumu iekš 2009.
tā ir izcila mūzika,lai vienatnē jauki pielietu sejiņu. ieslēgt tā paskaļā skandas pa visu hatņiku un, virpuļojot švirpuļojot ar kādu grādīgo rokās, kaukt līdzi bekvokāla partijas (līdz droši vien kļūst nelabi un jāiet parunāt ar balto draugu un pārdomāt dzīvi).
šādas vilinošas potenciālas manas nākamības dzīves ainiņas vēl jo vairāk baksta ar īlenu sānā un atgādina - eu eu eu, jāremontē tas dzīvoklis...
|
October 18th, 2010
| 11:34 pm
Šodien biju mainīt riepas autiņam. Dienas lielākais notikums - jauka pačalošana ar meistaru. Rēķinājām vienādojumus, par cik manas bijušās riepas ir zemākas nekā jaunās. Tik smieklīgi.
ārā baigais mēness
un man baigais vilinājums iet gulēt.
|
|
|
