epilogs.
pirmdien, 23.03.2009 @11:38 am | Amnestija un Objektivitāte
Kāds sirmgalvis miris. Viņa četri dēli, no kuriem katrs dzīvojis atsevišķi, bijuši ļoti bagāti ļaudis. Izdzirduši, ka tēvs mirst, viņi steigušies pie viņa.Tēvs miris, izlaizdams savu pēdējo izelpu, un, sēžot pie viņa gultas, dēli sākuši apspriest, kā aizvest viņa ķermeni uz kapsētu. Ne jau tēvs viņiem rūpēja. Pēc dažiem mirkļiem viņa vairs nebūs, - uz visiem laikiem. Nav nekādas iespējas, ka viņi vēlreiz no jauna tiksies vai arī pazīs viens otru.. Bet tas viņus nesatrauca. Viņiem raizes sagādāja: “Kad viņš nomirs, kā mēs aizvedīsim viņu ķermeni?”
Jaunākais no dēliem piedāvājis:
- Viņš vienmēr bija gribējis “Roll-Roisu”. Un viņam ir pietiekami daudz naudas, arī mums tās netrūkst. Nav nepiecuiešams, lai viņš ciestu un apspiestu šo nevainīgo vēlēšanos. Vismazākais, ko mēs varam viņa labā izdarīt, - sagādāt “Roll-Roisu”, lai pārvestu viņa ķermeni uz kasētu. Dzīvē viņam tā pietrūka, bet vismaz nāvē lai viņam ir “Roll-Roiss”.
Otrais dēls teicis:
- Tu esi pārāk jauns un neko nesaproti no daudzām lietām. Tā ir visīstākā izšķērdība. Viņš ir miris. Vai tu viņu vedīsi ar “Roll-Roisu” vai kravas mašīnu, viņam tas būs absolūti vienalga. Viņš nekādi to nespēs uzzināt; kāpēc gan velti šķiest naudu?
Bet lai noīrētu “Roll-Roisu”, nebija vajadzīga iela nauda; runa nebija par to, lai šo mašīnu pirktu.
Un viņš turpinājis:
- Es uzskatu, ka lēta kravas mašīna derēs ne sliktāk kā jebkurš “Roll Roiss” - mirušajiem tam nav nozīmes.
Trešais dēls spriedis:
- Tu jau arī vēl neesi sasniedzis briedumu. Kāpēc gan gādāt kravas mašīnu, ja municipālais sanitārais dienests pieņem - par velti - jebkuru nabagu, kurš nomirst? Vienkārši nolieciet viņu uz ceļa. No rīta municipālā kravas mašīna kopā ar visiem pārējiem atkritumiem paņems viņu bezmaksas. Ļausim viņam pavizināties par velti! Kāda gan starpība mirušam cilvēkam, vai tā ir municipālā kravas mašīna, īrēts kravas auto vai “Roll-Roiss”?
Tajā brīdi sirmgalvis atvēris acis un pajautājis:
- Kur ir manas kurpes?
Dēli bija apjukuši:
- Ko tu grasies darīt ar kurpēm? Tu taču mirsti.
Tēvs atteicis:
- Es joprojām esmu dzīvs un varbūt, ka elpošu vēl kādu laiku. Vienkārši atnesiet man kurpes. Es iešu uz kapsētu kājām. Tas ir vislētākais un saprātīgākais veids. Viss, ko jūs piedāvājat, ir ekstravaganta izšķērdība.
tā laikam būtu gatavs runāt ne viens vien sirms cilvēks šajā laikmetā.
šis ir aktuāls visos laikmetos.