Es iekodos ābolā un tās..
svētdien, 17.03.2013 @11:32 am | Amnestija un Objektivitāte
Es iekodos ābolā un tās kraukšķīgās skaņas atsita man atmiņā bērnību. Bērnībā es dzīvoju netālu no spilves lidostas - kur paralēli, visā garumā, velkas koperatīvu dārzi. Tie dārzi bija pilni ar āboliem, plūmēm,bumbieriem, gurķiem, tomātiem, pupām, ķirbjiem, saules puķēm, zemenēm, avenēm, ķiršiem un kā arī zaļajiem zirņiem. Tā kā tie dārzi vienmēr bija pa ceļam uz, vai pa ceļam no upes, tad mēs bieži vien iegriezāmies tajos un piesitām kuņģus. Mazgadīgie zagļi.
Starp citu, nekas joprojām nav mainījies :) Vasarā vispār neaprakstāmi.
interesanti cik maksātu izīrēt tur plāci? Es labprāt tur pavadītu vasaru.
mēs bērnībā nācām no.. | Uzmanību, viss šeit lasāmais ir autora fantāzija. (atbildēt)
svētdien, 17.03.2013 @4:36 pm
mēs bērnībā nācām no bolderājas ar kājām pa vilciena sliedēm, līdz nokļuvām dārziņu teritorijā. patīkamas pastaigas ar dedzināšanu un laušanu. kur tu īsti dzīvoji? voleros?
O jā, dedzināt un lauzt, mega kombo. Itīpaši, ja tiek aktivizēts tajā ex-militārajā pilsētiņā. Es dzīvojos gluži blakus, 21/9 trolejbusa galapunktā - Ilguciemā.