Sēžu pie datora,..
trešdien, 15.12.2010 @5:41 pm | Amnestija un Objektivitāte
Sēžu pie datora, smēķējot pēdējo cigareti, jau nu bez daļējas uzraudzības un domāju par to kā nu izvērsies mana dzīve tuvākajos gados. Ārsts izteica, ka man būs jāarstējas sešus gadus un pie tāda termiņa, labākajā gadijumā man neizraisīsies šizofrēnija. Dzert tās sūda tabletes, iet atskaitīties un likties pēc gada iekšā, uz atkārtotu pārbaudi nemaz neskanētu tik slikti, ja vien tajā laikā varētu lietot alkoholu, bet nu увы. Šis vienīgais prieciņš man tiek atņemts. Nu jau esot pie skaidra prāta varu pateikt skaidri un gaiši. Sveiki pulveri un citi tamlīdzīgi biedri. Over & Our - pēc cigaretēm uz veici.beidz, dzīve ir jāpieņem kāda tā ir, vai vispār nav jāpieņem. No manas puses viss izskatās diezgan interesanti, es pat teiktu, intriģējoši.
bet, nu, tev ir kāds, kas, kā saka, atbalsta & stuff (jā, jā, zinu, ka mēs paši visu varam un nevienu nevajag, bet, anyways)?
es laikam esmu vairāk apstulbusi, nekā tu :))
es laikam esmu vairāk apstulbusi, nekā tu :))
Nu man ir ģimene, draugi, kaut kāds atbalsts jau ir, bet tas reti kad ir vajadzīgs, bet es шедро vienmēr atmaksāju. lai nepaliktu parādā. stūlbs, vecs, cietumnieku ieradums.
kāpēc tad stulbs? man tas šķiet pilnīgi normāli. ja man kāds palīdz vai dāvina kaut ko, nu, you know, visādas tur labas lietas dara, es pēc tam nevaru tā vienkārši ņemt un to neatmaksāt. tas uzreiz disbalanss.
svarīgi jau tas, lai ir iespēja to atbalstu dabūt, tas nekas, ka nevajag. ja nu savajagās, tad ir svētīgi, ja ir kāds, kam trijos naktī piezvanīt :)
svarīgi jau tas, lai ir iespēja to atbalstu dabūt, tas nekas, ka nevajag. ja nu savajagās, tad ir svētīgi, ja ir kāds, kam trijos naktī piezvanīt :)
nē, nu vārds vietā.