Policijas Vēstnesis: Otrdiena, 2. marts, 1926 

pirmdien, 30.08.2010 @3:29 am | Amnestija un Objektivitāte

Retu noziegumu pastrādā bez nolūka un iemesla. Ja šo divu faktoru trūkst, tad vismaz noskaidrojas, kādi apstākli noveduši individu lidz noziegumam. Noziegumi, kuriem nav izskaidrojuma, ir ļoti reti un, cik zināms, mūsu valsts pastāvēšanas laikā vēl nebij atzīmēti. 17. februāri Rigas Apgabaltiesas III. krimnalnodala Valmieras sesijā šādu lietu tomēr iztiesāja.

Uz apsūdzēto sola sidēja tagad nepilnus 17 g. vecais Aleksandrs Lebedevs, kurš pag. gadā 21, jūnijā noslepkavoja Sēļu pagasta vecāko policijas kārtībnieku Robertu Altbergu. Kas gan pamudināja Šo mazgadīgo zēnu pastrādāt šausmīgo noziegumu?

Notikumu gaita isumā sekoša: minētais L. lidz ar māti p, g. saliguSi par algādžiem pie Sēļu pag D ūrenu m. saimnieka Kārļa Rudina. Zēns, pec saimnieka liecības tiesā, strādājis apmierinoši, izpildīdams visus darbus bez ierunām un bijis paklausīgs. Nesaskaņas viņam bijušas tikai ar māti un pēdējā saimniekam sūdzējusies ka reiz jau pienākusi Aleksandru, ka viņš piesavinājies dažādas lietas. Saimnieks agrāk bijis norada zem klēts 800 rub. cara laika sudraba naudas. Bet pēc kāda laika, kad Lebedevi pārnākuši uz viņa māju dzivot . konstatējis ka minētā nauda izzagta. Aizdomas viņš turējis uz Aleksandru tomēr pēdējais nozleg urnā nav atzinies. Zēna māte uzstājusies lai aicina policiju. Pēc kam ari saimnieks uzaicinājis vietējo pag. kārt. R. Altbergu lietu Izmeklēt. Pēdējais Ieradies un nopratinājis visus mājas iedzīvotājus, kā pēdējo Ieaicinādams Aleksandru. Pēdējais noliedzis ka naudu piesavinājies. Pēc neilga laika Aleksandrs ieskrējis mājas otra gala, istaba, kur atradušies visi pārējie mājas iedzīvotāji, un ar revolveri apdraudējis visus, saukdams: „Es jūs visus nošaušu!" Saimnieks zēnu sagrābis no muguras puses, . atbruņoijš un sūtijis sievu pēc kārtībnieka Pēdējā ieskrējusi atpakaļ, kliegdama ka kārtībnieks guļot asiņu peļķē. Aleksandru sasējuši. Noskaidrojās ka Aleksandrs ieaicināts istabā, kurā atradies kārtībnieks, ievērojis ka policists, nopratinot zēnu nepiegriež viņam nekādu vēribu un zēnam uznākusi neatturama vālešanās nosist kārtībnieku. Zēns zinājis ka cirvis atrodas koridorā. Nemanot zēns paņēmis cirvi un ar vienu cirtienu neko ļaunu nedomājošam kārtībniekam nocirtis galvu. Pēc tam sitis vēl otru sitienu ar cirva pleti kārtībniekam pa pieri, iedragādams galvas kausu. Pēc tam sagrābis kārtībnieka revolveri, vēlēdamies nogalināt visus mājas Iedzīvotājus. Izrādījās ka patrona bij iestrēgusi starp stobru un atslēgu un revolvers nedarbojas un tikai šim apstāklim jāpateicas par dzīvības glābšanu vairākiem cilvēkiem.

Tiesā noskaiorojās ka apsūdzētam nebij nekāda iemesla nozieguma pastrādāšanai. Saimnieks viņu raksturo labvēlīgi ,• ari pārējie liecinieki nekā slikta par zēnu nevar teikt. Pats apsūdzētais nosvērti un mierīgi dod tiesai savus paskaidrojumus. Negribas ticēt ka šis zēns ir spēļigs Sadu noziegumu pastrādāt? uz priekšsēdētāja jautājumu: « kādēļ viņš šausmīgo noziegumu pastrādājis?" zēns mierigi atbild ka ieejot istabā viņu kāda iekšēja balss uzmudinājusi kārtībnieku nosist. Pirmo reiz viņš atrāvies | un nav paklausījis, bet otrreiz stiprākam uzmudinājumam paklausījis un kārtībnieku noslepkavojis. Apsūdzētais atceras katru sīkumu. Pēc liecinieku Izteiclniem, zēns, ieskrējis istabā kur viņu atbruņoja, manāmi uzbudināts nav bijis, tikai kliedzis, ka no-šaušot visus un ari pats nonāvēšoties. Kas gan varētu būt par iemeslu šādām jaunām iegribām ?

Tiesā Izaicinātais ārsts-eksperts, kurš lietā vadīja ari tiesas medicīnisko izmeklēšanu, liecina ka noziegums pastrādāts pilnigi apzinīgā stāvokli; psihiski un psiholoģiski nav atrodami nekādi iemesli noziegumam un nekādā ziņā nav pielaižams, ka noziegums pastrādāts afekta stāvokli. Nav pielaižama ari varbūtība ka apsūdzētais varētu būt kaut ari mazā mērā garīgi aprobežots, jo to pārbaudi uSi ārsti un atzinuši par normālu; tas nav ari ar vienu nopietnāku slimību slimojis.

Tā paliek nenoskaidroti iemesli, kuru dēļ noziegums pastrādāts.

Prokurors uztur apsūdzību un pieprasa apsūdzētam 12 gadus cietuma soda. Aizstāvis pielaiž ka noziegums pastrādāts uzbudinājumā. Beidzamā vārdā apsūdzētais monotoni un mierigi nodeklamē: „Es lūdzu augsti godāto tiesu, man sodu samazināti"

Nav ne nožēlošanas, ne asaru, bez kurām pat norūdītākie noziedznieki nevar iztikt. Tiesas spriedums: 12 gadi spaidu darbos, bet, ievērojot mazgadību, sods pārvērsts 7 gadus ilgā cietuma sodā. x.