Būtība nemainās.
pirmdien, 3.10.2016 @12:55 am
Jūs skataties televizoru?Sakarā ar to, ka sieva mājās visu laiku tusējās un man darbs, pa lielam ir strādājams mājas apstākļos, man gribot negribot, sanāk ar viņu palūrēt televizoru. Tas, kas tur iet, ir pilnīgs pizģec, nu tā maigi izsakoties.
Šonakt iedomājos, ka patiesībā vajadzētu izveidot kādu sakarīgu seriālu, kas patiesibā būtu reāli interesants plašākai publikai. Piemēram par organizēto noziedzību.
Jūs esat redzējuši filmu GO? Šajā filmā, trijās daļās, ik pa 30min rāda visu kustību no pirmās personas. Kas savā veidā filmas izskaņā veido kopbildi. Tagad iedomājieties šādu pašu seriālu par latvijas organizēto noziedzību, kas sevi ietvertu sevī piecās sērijas, kas padziļināti izklāstītu virtuves noslēpumus sekojošās pozīcijās.
Prostitūcija (vervēšana, eksplotēšana)
Narkotikas (ražošana, izplatīšana)
Naudas atmazgāšana (vervēšana, izpildīšana)
Valsts pirkumi (vervēšana, izpildīšana)
Kontrabada (vervēšana, izpildīšana)
Galvenais ir tas, ka Latvijai esot tādai, kā viņa ir, proti mazai, visi gribot negribot/nezinot ir saistīti savā starpā un skatoties viens otram acīs smaida un dirš, jo siltais pīrāgs tomēr tuvāks nekā tauta. Šādi konceptuāli saistīts seriāls varētu pievērst tuatas uzmanību nozīmīgākam valsts iekšpusē saistītām problēmām, bet manuprāt vienīgais tā formāts varētu būt youtube tipa, jo publiskajā telpā kaut ko tādu rādīt būtu diezgan bīstami, ja ne pat nepieļaujamu(atmoda?).
Es vēljoprojām gaidu, kad man atsūtīs manuālu kā uzrakstīt scenāriju.
Svētdienas vakars, vai..
pirmdien, 3.10.2016 @2:19 am
Svētdienas vakars, vai tomēr drīzāk nakts.Tie ir tie brīži, kad tev aiz muguras guļ nodzēries draugs, piekam otrā istabā sieva ar sīko arī dusi guļ, bet pašam nav miera un uz lāpītām pohām tu sēdi pie datora dzerot iespējams ne pēdējo aliņu un mezdams acis uz kārtējo kasjaku, kas varētu pagarināt meditācijas kursu, nodomā par to, ka filozofijas fakultātes absolventi tomēr nav metami ārā un aizmirstami.
[fonā skan
https://www.youtube.com/watch?v=B77NrbdFilozofijas augstkolas absolventi, kalobrācijā ar ekonomikas augstkolas absolventiem, rada teorētiski ideālu tandēmu valsts ideoloģijas un kolektīvās domāšanas/intuitīvās rīcības plānveida rīcības grupu. Es šaubos, ka valstī spec nodaļas nevervē izcilākos prātus šajās jomās, kas varētu tik krasi ietekmēt valsts vīziju, t.sk. nākotni, kaut arī desmitgades projekcija rāda pretēju bildi.
Jo kāds gan cits varētu būt pielietojums filozofiem? Protams, ka vairums no viņiem strādā restorānos par trauku mazgātājiem vai arī taksistiem(ko pierāda šīs dienas incidenti(par kuriem nerunāsim)), un nesūdzās, bet nu reāla pielietojuma, pa lielam viniem mūsdienās nav, ja nu tikai politiskās ideloģijas izveidošanā(ko daļēji varētu arī izdarīt paši politologi, bet diemžēl, kā rāda prakse Latvijā, viņiem trūkst izdomas šajos jautājumos.).
Runas, Runas! BET, vispār gribēju runāt par meditāciju.
Šodien aprit 12 diena kopš es izmēģinu intensīvo meditācijas kursu, kas dīvainā kārtā man palīdz tikt galā ar veģetatīvo distoniju. Pieņemsim aizvakar, neizpildot pilno nodarbību, iemiegu. Gulēt, mūsdienās ir diezgan forši. Piekam, gulēt kvalitātīvi, ir diezgan forši. Arī dzert ir forši, bet pohas nogalina, līdz ar ko, jāmeditē.
Aizvakar meditējot iemigu, pamodos pēc divām stundām izbijies un vēlreiz nomēģināju kursu. Tas bija tas brīdis, ka es sapratu, ka tomēr pie meditācijas ir jāpiejiet ar nelielu piesardzību, jo redz, pēc manas teorēijas, lai sajuktu prātā ir nepieciešams vien apšaubīt realitātes uztveri, ko atklāti runājot, var diezgan viegli, bet atgriezties pie sabiedrībā pieņemtās realitātes uztveres ir diezgan grūti - ja vien tu neiekod pirkstā, kā to dariju es-.