Klājot tagad no rīta gultu, es jau domāju par to, kā vakarā došos gulēt.

Gribējām iedzert vīnu - atradu divas pusizdzertas pudeles, kuras jau bija sarūgušas un nācās no tām atvadīties, izlejot izlietnē (vispār jocīgi, ka nebija izdzertas, būs kāds pārpratums radies) un skatos re, pilna, vēl neatvērta pudele, aaa nē, laicīgi attapos, ka tas ir vīnogu etiķis. Tad tumšākajos skapja stūros atradu arī iesāktu campari, nācās veikt ārkārtas zvanu, lai atved apelsīnu sulu.
Ap pusnakti uznāca enerģija un izdomāju a ko nepasportot, tā nu nominos uz eliptiskā un papildīju 7 min workautu.

vienu vakaru ap astoņiem man zvanīja no viasata. meitene tāda dikti priecīgi izklausījās. kad es atbildēju, ka man nav tv, viņa jautāja vai neplānoju tādu iegādāties, tad es teicu, ka man nav naudas un viņa tik pacilātā balsī noteica, ka žēl.
jā, žēl gan. bet rīt eju uz 2.kārtas darba pārrunām

Lasot kad dievs bija trusis, atcerējos kā mazi būdami, vecumā līdz kādiem desmit gadiem, bieži vien visu ko pagalmā norakām, nu tur burkas ar matiem, visādas vēstules utml. Šad tad veidojām arī kartes, lai atrastu, bet tās gan jau sen kā nozaudētas un atrast īstās vietas ar diezgan nereāli. Būtu interesanti kādreiz nejauši, ko uzrakt, bet lielākoties viss tika paslēpts kaimiņu sētā.

aizbraucu pie vecvecākiem, jo sapratu, ka kādu laiku neesmu bijusi. kāpņu telpā divas mazas čiksītes, varētu būt pirmklasnieces, nevarēja dabūt atslēgu laukā no slēdzenes, tā nu palūdza mani. sajutos pieaugusi (ha), ka tādas mazās lūdz manu palīdzību. bet nez, šīs katru reizi tā čakarējas!? jo nevarēja ne no ārdurvju slēdzenes, ne iekšdurvju izdabūt to atslēgu.
vakar pie omes bijusi ātrā palīdzība, sarijusies bulkas, cepumiņus, ruletīti (hmm nez no kurienes man tā kāre uz saldumiem), tā nu cukura līmenis pāri 17 un asinspiediens uz 240. es saku, ka vismaz gardi paēdusi :) opis man atdeva visus cepumus, bet ome vēl kkur saslēpusi šoceni, pusi atdeva man, pusi paturēja, jo nu gribas taču!! tagad man tas viss jāiesmērē kādam citam, lai lieki nerēgojas. ejot lejā pa kāpņu telpu nāca pretī viena no tām čiksītēm, domāju moš šai iedot, bet tad padomāju, ka varbūt tas neizskatīsies baigi labi hvz
vēl ome man iedeva riktīgi glītu gredzenu ar lielu dzintaru, skaistā ietvarā.
tagad jāuzvelk kāda no jaunajām kleitām (šon atkal divi guvumi, bet mugurā man tāpat jauna kleita par kuras eksistenci biju aizmirsusi un nejauši uzdūros skapī), jo svētki tak, jāskatās jaunā sezona american horror storijam

būtu labi vēl kādu darbu atrast, bet mazliet bail, ka atkal nemācēšu visu tā forši savienot. būtu arī cool, ja man būtu veļasmašīna

tāda laba sajūta. mierīga.
rīt pirms universitātes aiziešu uz zāli (jau otro nedēļu atkal varu sportot. pēc gandrīz pusotra mēneša pauzes jūtos riktīgi ierūsējusi)
brokastīm putra aplieta
pusdienas arī gatavas
mantas sakārtotas
jauna grāmata lasīšanai arī atrasta
tagad tik jālien zem segas
ja nu vienīgi vajadzēja vēl pamācīties

Vakar bārā sastrīdējos ar nepazīstamu čali vēlēšanu dēļ. Redz, cik tālu jau esmu nonākusi.

Izvilku no skapja otru segu, ko naktī klāt sev virsū. Sāku jau pamazām šķielēt uz krāsniņas pusi. Un vilnas zeķes jau trešo nakti velku kājās.

māte viendien dusmās pateica, ka pārdos māju, tagad sūta whatsupā bildes, kur krāso radiatoru trubas, tas būšot bonuss. jautāju vai virtuvē remontu ar taisa, bet līdz tam vēl neesot tikusi

Kā bija pietrūcis stroikveidīgie konči. Ļoti priecīgs tagad esmu, varu mierīgi iet gulēt.

antibiotikas + vēl kkādas trakās ripas un dzīve uzreiz šķiet lieliskāka
nopirku sev kāruma sieriņu, svētki taču

nepietiek, ka es kliboju, tad vēl vienu rītu pamodos drebuļos un temperatūru bik zem 38, tagad pēc trim dienām tā atkal normāla, bik zem 36. izlēmu, ka pēc trīs dienu gulšņāšanas pie tv derētu izbraukt ar riteni līdz centram. protams, atkal nomaucos. sieviete gāja no veikala pa diognāli uz stāvlaukumu ieurbusies telefonā, es nobremzēju ar priekšējām un ričuks apmeta salto, kaut kāds baigais gļuks tur bija. man aizlidoja kurpe un tas ar praktiski viss, ja neskaita šoku. vienīgais, kurš izlēma apvaicāties, vai ar mani viss labi bija bomzis. divu nedēļu laikā trešais kritiens. mani ceļgali jau tā bija sadragāti no saulgriežiem, vēl pat nav lāgā sadzijuši un pagājušonedēļ nogāzos tā, ka ceļi atkal lupatās, tik mazliet citā vietā un seja ar saskrambāta. un tā ar mani visu laiku kaut kas notiek. nesen kājai nagu nošķīlu ar.
es jau pirms vairākiem gadiem sapratu, ka nomiršu kādā avārijā vai tml. vispār brīnos, kā esmu tik ilgi jau novilkusi un bez lielām traumām. nu tik ar dažām šuvēm, tās pašas ļoti senas un ļoti daudz pušumiem.

lai valmieras slimnīcā tiktu uz ultrasonogrāfiju locītavai jāgaida līdz 17.novembrim, tas nozīmētu vai nu cerēt, ka sāpes pēdai vienkārši tāpat pāries ar smērīšu palīdzību vai arī tik ilgi klibot. apzvanīju nez cik iestādes rīgā, lētākais, ko atradu bija 36€, bet nejauši googlē uzdūros uz poliklīniku valmierā, pirmā dzirdēšana par tādu, bet nu 20€ un tieku otrdien.
un zb sēdēt mājās. bet beidzot bija iemesls uzvilkt augstpapēdenes, jo ar tādām staigājot man [gandrīz] nesāp un es nekliboju

ļoti gribs nokrāsot matus, bet nav neviena, kas to varētu tagad izdarīt un sāku apdomāt, ka moš pašai jāpamēģina, bet bail

Jābeidz naktīs braukt ar ričuku un censties uzlekt uz augstas bordas, jo tas mēdz beigties ar to, ka es izšķaidos pret zemi.

šorīt pamostos un skatos, ka suns man blakus guļ. kaut kas sen nepieredzēts
bet vispār jāiet sameklēt zeķes

ja nevar izlemt vai gribas to pašu sarkano matu krāsu vai tomēr citu, tad jāpērk šīs abas un jāsajauc kopā. vot tas ir vidusceļš

gandrīz katru nedēļu iegriežos veloveicī, lai kaut ko nopirktu vai arī, lai vestu salabot kādu ričuku. un katru reizi vedu labot kādu citu. visvairāk man tajā labošanas procesā nepatīk, ka ričuks jāatstāj un tad jādodas kājām. esmu atradusi no pārvietošanās ar kājām pa valmi. es te zinu visas apmalītes pa kurām var ērtāk uzbraukt/nobraukt, kur labāk nebraukt, jo baigais bezceļš un tā

vakar beidzot atbraucu uz laukiem. neko dižu jau nesanāca padarīt, jo sāka baigi līt. sen nebija sanācis gulēt galīgā tumsā un vēl, ka laukā baisi gāž lietus. mazliet palasīju un uzspēlēju scrabble, iemetu rūteri ūdens spainī (nejauši un rūteris palik dzīvotājos), jo nekā dižāka par aku, sauso tualeti un pirti te nav, tā jau labprāt būtu iemetusi izlietnē. būtu duša, tad es biežāk laukos dzīvotos. vai vismaz kāda ūdens tilpne, jo pārāk necepī, ka nevar ieiet noskaloties, kad gribas. šorīt sēžu pie kompja virtuvē un tieši pretī ir ieejas durvis, kuras dienas laikā vienmēr tiek turētas vaļā un dzirdu, ka kaimiņu suns izdod kaut kādu skaņu, nu tādu, lai pievērš uzmanību un sēž uz mājas lievenīša un skatās uz mani. baigi skumji, ka susis palika mājās, cerēju, ka tētis viņu vakarvakarā atvedīs pie manis, bet šim mašīnas elektronika nobrukusi un logu tīrāmie nestrādā. ehh žēl man sava suņa, jo laukos viņam patīk. te viņam kompānija ar trim suņiem. rūsis ar mājās un nav, kas aci šim iztīra. izskatās piekauts, jo viena acs sulo. naabaags