Man bija uzdāvināta dāvanu karte uz masāžu, beidzot saņēmos un pieteicos uz muguras/sprandas masāžu, jo nu tāa savilkts un sāp kādus divus mēnešus, ka nespēju jau beigās sagaidīt, kad tikšu, lai mani izmasē. Aizeju tātad un man liek pagaidīt, nu ok, es jau nekur nesteidzos, pēc kādām 25min beidzot mani aicina izdarīt to lietu, noģērbjos, liek noņemt ķēdītes, nu okkk, lai nu būtu, traucē tomēr un tad pasaka, ka jāņem laukā pīrsings, sāku jau apsvērt domu, ka jāceļas un jāiet prom, jo kā ta šis var traucēt, tomēr izlemju (jā, kā jau es, kas nespēj pastāvēt par sevi blj), ka izņemšu, tā nu 1x to izvilku laukā (mājās mocījos, bet kaut kā tomēr ieliku atpakaļ), beigās masāžas vietā viņa man ar vakuumu aparātu apstrādāja. Ehhh un man tā gribējās kārtīgus roku pieskārienus un vispār kāpēc mani sākumā jau par to nebrīdināja, es tak biju uz masāžu pieteikusies. Tas ilga arī tik kādas 10, 15 minūtes. Pieteicos uz nākamo reizi, bet diez vai iešu. Ne attieksme patika, ne arī pati procedūra. Mājās gāju mazliet psihodama, pazaudēju vēl arī cimdu un nācās iet atpakaļ, bet atradu, zemē vien mētājās. Ununun beidzot ar tiku līdz biblenei.

tas dūnu mētelis ir silts, tik dūnas pa visiem galiem nāk laukā. zb
satiku šodien tēvu, šis stāsta, ka māte slima. jautāju, kas kaiš, bet esot vakar pusnakti notusējusi. rakstu viņai, ka zinu, ka ballējusi, viņa tik atbild, ka galva sāp, viss griežoties un no gultas nespēj piecelties.
žēl, ka neredzēju viņas fūgu, sen tādu neesmu redzējusi, bet nu tēvs atsūtīja video. atgādināja manas zudušās dienas gultā pie tv

Vakar un šodien aizmigu pie datora mācoties, baigais nogurums un nevarētu ar teikt, ka baigi interesantā mācību viela, ko lasīt. No rītiem uz zāli ar vairs nespēju saņemties pamosties, tāpēc eju vakarā, bet vismaz ir vēl laiks paskriet, jo savādāk bij jāsteidzas uz lekcijām.
Pieteicos pie pasniedzējas kursa darba rakstīšanai, bet man nav ne jausmas, kas viņa ir, jo visi zināmie/sakarīgie pasniedzēji jau bija aizņemti (jo kā vienmēr domāju, ka vēl tak ir laiks, nav kur steigties), bet šī nākamsemestr mums pasniegs un arī esot viegli pieejama un uz epastiem atbildot ātri. Nu vispār viņu saslavēja, tad nu cerams, ka būs ok.

Dažreiz vienkārši gribas pateikt paldies.
Sākumā uz visu skatījos skeptiski, bet beigās viss tik forši - koncerts bija negaidīti labs, cik nu es saprotu, bet skaņa ar likās dikti laba un tad bokss. Jopcik, noskatīties kā sit viens otru un fanot par to, tas liekas tik nepareizi, bet, kad beigās viņi viens otru apskauj, tad liekas, ka viss ieiet pareizajās sliedēs. Ehh kā man pašai tas vienmēr ar gribējies, bet agrāk biju tik ļoti nedroša un tagad jau šķiet, ka esmu tam par vecu un man ir nu ļoti sūdīgas koordinācijas spējas. Es pat nespēju normāli uz ķipa letes krēsla uzsēsties.

šodien bijām uzspēlēt boulingu, sākumā mazliet pagruzījāmies, jo viena ģimene bija savākusies visas normālās bumbas un mums nevienu nedeva, ok, man jau poxis, uzvarēju tāpat, jo kā nekā pirms 10 gadiem gāju treniņos, dažus mēnešus, bet pametu tos, jo kā parasti man nebiju draugu, bet beigās jau aizgāja viss čilā. izvizināju vēl pa tumšiem meža ceļiem, meklējot manus laukus, tad izrādīju mūrmuižu hah. braucot pa mežu, iztēlojāmies, ka noslāpst mašīna, telefonam nav zonas un tad dažādus tālākos scenārijus, jo esam pārskatījušies šausmu filmas un tad var visu, ko sadomāties.
šodien vēl jāaiziet līdz dzelzs vilka koncim, bet pārāk negribas, jo nu atklausīti jau viņi un arī vairs pārāk nepatīk. tad vēl esmu kkādā mistiskajā viesu sarakstā uz boksu (uzrakstīju bongu, regulāri labi pārrakstos, kaut gan varētu ar uz bongu), kad biju sīka ar tēti pa tv skatījāmies boksu, man ļoti patika un viņš man mācīja visādus cīņas paņēmienus.

Nevaru nedz vairs aizmigt normāli, nedz arī pagulēt, mostos ik pa brīdim, kas arī novedis pie loģiskās (uzrakstīju lohiskās) ķēdes noslēguma, ka vēlu mostos un nav nekāda garstāvokļa.
Vismaz šodien pikojos un priecājos par savu jauno mēteli, jo nu baaaigi silts, sen man tāda nav bijis un sniegs ar nekur nelīda cauri.

kaut kā kaitina šodien sabiedrība un pašai nepatīk, ka tik riebīgi izturos, jo nav pelnījuši to.
visu dienu bija saulains, bet tikai ap desmitiem vakarā nolēmu iziet laukā skriet, šad tad tīri tā neko adrenalīna deva pa neapgaismotajiem ielas posmiem. tagad gulšos svaigi klātā gultā un pati tāda svaiga un tīra.
uz koka bija sludinājums, ka kristīga ģimene meklē māju vai ko nu, nepaspēju tik daudz izlasīt. tas liekas tik ļoti arhaiski (a moš hipsterīgi) uz koka līmēt lapiņas ar noplēšamiem tālruņa numuriem

vispār nemāku cīnīties par savu taisnību un vēl man tā sasodīti mīkstā sirds

Iekļūsti tematiskajā ballītē, kur visu laiku dok filmas par marihuānu un nomierini savu sirdsapziņu, mēģinot sazvanīt "farmaceitu", protams, viss beidzas ar cheek and chong skatīšanos, jo, kā gan savādāk. Tad viss turpinās ar visādiem stāstiem un galu galā es nokļūstu hmm upura lomā, jo man zaibal, ka visi čīkst un izrādās visi to saprot!! Tā, ka dodiet man vielas :))

Liekas, ka cilvēki vairāk bija gājuši uz auroru nekā jumpravu. Kaut gan abas grupas bija ļoti foršas un likās nafig neesmu kādus desmit divdesmit gadus agrāk piedzimusi.

Ieguvu vnk par brīvu biļetes uz rītdienas Jumpravas konci unun kas vēl foršāk Aurora!! Es tik priecīks ira

Man ļoti, ļoti patīk sports, bet, ja es izlaižu kādas divas dienas, tad ir dikti grūti saņemties, bet, kad es saņemos, tad šķiet, kāpēc es tās dienas izlaižu?? Tas tak īzī pīzī vnk sāc un dari, bet, kā mēs šodien runājām, grūtākais ir saņemties un pārģēbties, un vēl sports arī nozīmē, ka atkal jāmazgā mati. Smieklīgas problēmas īstenībā. Vēl arī vajadzētu mazāk dzert, tas laikam arī būtu galvenais iemesls, kāpēc es izlaižu sportu. Priekšā piecas brīvdienas, galvenais neaizmirst visu, ko es tagad rakstu un jūtu, jo tikko biju uz psihu treniņu.
Kā man gribas kādreiz līdz crossfitam nobriest, bet tad kārtīgi jāsakārto savs prāts.

Aaa tik forši. Vakar satiku savu sen neredzēto ļubestībiņu. Vispār neliekas, ka tik sen neesam tikušās. Veca mīla nerūs. Sākumā domāju nez kā nu būs, bet lieki, jo bija forši.
Šodien ar vecākiem, susi un manu vēlvienu mīlestībiņu (kurai līdzi nāk viņas mīlestībiņa) bijām aizbraukuši līdz jūrai. Ar telefona gaismiņām meklējām ceļu, jo nu jau piecos ir tumšs, staigājām gar jūru un dzērām karstvīnu. Ļoti spontāna ideja, bet ļotiļoti jauka, gribas teikt mīļa, kaut nezinu kādā sakarā tāds vārds te iederas.
Tagad it kā jātaisās, lai pabūtu tādā sen nebūtā kompānija, bet acis krīt ciet, mega besis, jo nu gulēts tik 3h. Toties gadatirgū papildināju savu trauku komplektu ar ļoti skaistu šķīvi. Tagad ir krūzīte, bļodiņa un šķīvis. Kā es dievinu māla traukus, kaut kad šogad sākās man iekāriens uz tiem. Pati arī gribētu pamēģināt izveidot sev trauku komplektu, atceros, ka mākslas skolā veidojām visu ko no māla, ļoti patika tā ķēpāšanās.

man pēdējās dienas baigais lēnis iestājies. vakar arī, protams, pēdējā brīdī rausos laukā no mājas, lai paspētu uz autiņu un vēl susis bija aizmucis. kāds klauvē pie durvīm un man uzreiz skaidrs, ka jeej, kāds atvedis suni mājās. a tur divas meitenes, jautā vai mans suns, jo te visu laiku apkārt skraidot, saku, ka, jā, paldies. tikmēr man kājās viens zābaks un otru stūķēju kājā. taisos jau vērt durvis ciet, bet nē! piepeši viņas man jautā, kas vajadzīgs, lai ģimene būtu laimīga. ir pat doti atbilžu varianti a)mīlestība b)nauda c)kaut kas cits. es saku, ka vajag abus un cenšos aiztaisīt zābaku, bet rāvējslēdzējs iestrēdzis. viena meitene visu laiku blenž uz manu kāju, kā es ņemos ap zābaka šņorēm. tikmēr otra lasa dieva baušļus. un jautā, vai es piekrītu tiem. es jau sastresojusies, zābaks tūliņ jau būs ciet un saku, ka dievam neticu un vispār es baigi steidzos. rāvējslēdzējs beidzot padevās, šīs man iedeva kaut kādu bukletiņu un susurs ar mājās

Ak tas slinkums. Nu laid laid man vaļā. Neko, pilnīgi neko negribas darīt. Gulšņāt gultā un bezjēdzīgi spaidīt tv pulti, vot tas gan būtu lieliski.

Ļoti noslinkoju. Uz Rīgu neaizbraucu, uz skolu tātad neeju. Atnāca Mo, uzcepām picu, noskatījāmies little ms sunshine un ēnu spēles, diezgan smieklīgs seriāls, katru reizi ap galvenajiem varoņiem notiek kāda slepkavība. Paklausījāmies bērnu dziedāšanas šovu tētim noņēma tiesības un nokavēja viesības.
Un tā kā es ļoti reti apvainojos, tad šodien izbaudīju to, kā izturās pēc tam, kad cenšas izpirkt vainu. Tīri forša sajūta :D

iekurināju māju, lai var kārtīgi izbaudīt sestdienas rītu. jāieiet dušā un maksimāli lēni jātaisās, jo tur ir tā burvība, ka nekas nozīmīgs nav jādara. no vakardienas ir palikusi kāda glāze vīna, ko varētu izdzert, jo redz, vienam piepeši vairs alko negaršo, kāds cits izdomājis, ka nedrīkst, jo pārāk šizo paliek, kādam aizliegts un tiri piri. tā nu palieku es viena pati ar vīnu. drīz ar būs jāstājas atturībniekos vai

nu ko, atkal vergošu. a ko darīt, naudu gribas, bet laika vairs nebūs (haha šis apburtais loks).
otrais piegājiens mēģināt apvienot skolu, sportošanu un darbu. es jau jūtu, kā man besīs, bet es saņemšos.
tik žēl, ka sestdien uz stroikām netieku.

Klājot tagad no rīta gultu, es jau domāju par to, kā vakarā došos gulēt.

uz Modri tā ar neaizgāju, pietrūka 70centu, es gan varēju aizņemties, bet likās tizli raudošam draugam jautāt naudu un vecvecākiem ne tik gribējās jautāt