šis ir ļoti piemērots laiks, lai labi izgrīļotose uz velosipēda

grūti iet un nedomāt par to, ka pēda baigi sāp. tas man izdevās vienīgi, kad telefons sāka gļukot un ziņoja, ka sarunas laikā nevar klausīties mūziku, tikai kkā nepamanīju, ka ar kādu sarunātos.
ieva man iesaka velties, ko es ar labprāt darītu

Kad man aizpek, es mēdzu piedurties visādiem cilvēkiem. Šorīt, braucot ar ričuku uz depo pēc puķītēm, notika parastā burkānciema veču sarunāšanās, kad viens uz ielas, otrs pagalmā un es pa vidu viņiem un teicu jājā, telefons ir svarīga štelle vai kko tml, jo viens no viņiem teica, ka jāaiziet pēc telefona. Tagad, ar mašīnu vedot vecmammu mājās, man viņš cītīgi māja. Jauns draugs!

lai kādu apsveiktu iekš raidījuma daudz laimes, par parastu apsveikumu jāmaksā 36€, bet par īpašu 73€

gribētos tagad sēdēt krācītēs, dzert alzu un ēst frī karpeļus

es vnk nevaru pārāk ilgi sēdēt mājās, tur visa problēma
un kā sāk dārzā kko rakt, tā izdomā, ka varētu vēl šito un to pārstādīt un beigās trīs stundas ar lāpstu rokās esi, kaut doma bija tik vienu krūmu pārstādīt

ja no rīta jau pasporto, tad jau pusdienslaikā var iedzert vīnu

es citiem piekasos pie vārda trīs lietošanas, bet pati saku čepa piepa, kas vispār kkādi nevārdi

Laukā snieg, es jau cerēju, ka vairs to nepiedzīvošu līdz nākamajai ziemai. Kā uzsnieg, tā ceru, ka viss, tā gan pēdējā reize, bet nekā.
Gluži kā ar visādiem solījumiem sev - nu gan vairs nedarīšu to un to, bet atkal izdaru.

vakar tik spēju kā notīrīt seju, pārģērbties, nopriecāties, ka no rīta nebija laika saklāt gultu un uzreiz ievēlos un tā 11h nogulēju. tik labi pagulēt ilgāk par pāris stundām.
kad es sapņoju par ikdienišķiem sīkumiem, man tie sajaucas ar realitāti. piemēram, šorīt jautāju mātei, kādi ir mati pēc jaunā šampūna lietošanas, viņa atbild, ka nav tak vēl iemēģinājusi. ieeju dušā un jautāju, kur viņa to šampūnu nolikusi, jo teikusi tak, ka ienesusi vannasistabā uz, ko man atbild, ka neko tādu nav teikusi. un šitā man bieži, visvairāk besī, ja saistībā ar mācībām

Skriešanas novērojumi - sākusies plostošanas sezona gan uz gaujas, gan pie gaujas

kā pareizi pārdot reņģes tirgū - palūdz kg, pārdevējs ieliek kilo maisiņā, bet pa virsu vēl uzmet 400g un jautā, vai tas nekas un tā katram pircējam

Modos 5, lai pajogotu, baigā ideja man ienākusi prātā, bet kkā jau tas stīvums no sevis jāizdabū.

Šodien vecvecmammai paliktu 100 gadu, neticās, ka gandrīz jau septiņi gadi pagājuši, kopš nav ne viņas, ne omes. Ātri gan tas laiks iet.

jo lielāka soma, jo vairāk gribas to piekraut
bet arī tikai tāpēc, lai neizskatās pēc pļekas

pieriebies tv, negribas neko skatīties, gribas tik mūziku un būt ārā. lasīt arī negribas

aizminām līdz sietiņiezim, atpakaļ braucām pa mežu. man beidzot derētu nopirkt jaunu sēdekli, jo šitas kkāds kropls, bet gan jau apradīs.
vēl sāka ceļgali sāpēt, kāju pirksti ar atsala tā, ka sāpēja un pēdējos 10km bija baigais zaibis, bet nu 45km nominām.

Tagad es ir ceļā uz smilču, klausamies meci, ēdam frī karpelīšus un dzeram vīna atliekas.
Un esmu uzvilkusi bikses, šokēju cilvēkus :o

Šodien atjaunoju telefonam programmatūru, baigi krāsainā, klaviatūra ar savādāka, bet vsp man patīk. Liekas ātrāks, nebremzē ar vairs sākumekrāns, kad gribu uzreiz kameru, nu kruta vispār. Tāda sajūta, ka jauns telefons būtu iedots un mazāk drukas kļūdu ar.

Un daudz un skaļi cilvēki man jau tā besī, bet, ja vēl viņi krata savas pakaļas, tad galīgas šausmas.