Bieži vien (kas ir kādi daudzi gadi) zvanījām uz domi, lai sataisa laternu, jo iela baigā tumsā, kas nav baigi forši. Tagad, kad daudzviet pilsētā nomainītas laternas, arī to nomainīja. Visām pārējām spuldzes ar dzelteno gaismu, bet tai vienai ielikta koši balta, tā, ka izgaismo visu pagalmu. Laikam būsim pa šiem gadiem izbesījuši un ta ielika tā, lai riktīgi ir.

labi daudz pātersīļu kādā ēdienā man atgādina pelmeņus, jo tajos vienmēr sabēru kaudzi
un sagribējās siera pelmeņus ar

Ieskrēju pagalmā un uzreiz iekritu zālē. Tik nereāls besis un smagas kājas, pēc šitādām reizēm nekāda prieka.
Moš jāaizmin uz gauju nopelst.

Aizgājām uz ozolu, reāli vienīgā biju, kas gribēja, bet labi, ka ieva piekrita. Nu riktīgi kruta, tā kā tintē nebij gaisa un nenormāls karstums, aizlaidām prom, jo nu bija vēlme novilkt kleitu, kas nebūtu baigi cool. Pastāvēju vēl laukā viena un paklausījos par to, ka viņš ir no pārdaugavas ar ko ar viss koncis beidzās. Bet nu mūzika taaaa uzvelk, ka ir poxis un varu iet viena un končiem, jo bez tiem tak nav dzīve.

istenībā vakar bija tik kruta diena, gribētos, lai katru dienu tā var teikt

nevaru pierast, ka gar manu māju braukā tik daudz transportlīdzekļu. būtu mazliet uzposusies pļaujot zāli, māte, pārnākot mājās, tā ar man jautāja, vai uz ielas tādā pat paskatā biju. uz, ko atbildēju, nē, zin, vakarkleitā blja. bet laikam jau tā bez maz vajadzēja.

aizgāju uz veici, pie kases sapratu, ka nav doķu, sarkdama pateicu, ka man, tad nevajag to vīnu. pēc 3min biju atpakaļ, a šai pohuj, 2sek paskatījās uz to id un viss

jāsaved vismaz kkas kārtībā, tāpēc tagad sēžu via bibliotēkā un turpinu savu kursa darbu. bibliotēkā neesmu mācījusies kopš sākumskolas vai arī pamatskolas sākuma, kas ir vismaz 10 gadi, bet velti, jo te valda klusums, ir daudz grāmatu un smuks skats uz gauju, bet man jau tāpat ir jāblenž ekrānā vai grāmatās, bet vismaz ir patīkama atmosfēra un te ir gaišs.
man ļoti patīk plašas un gaišas telpas.

Tā nav jaunā mode
Tā ir kāju sēnīte

kā man bija pietrūcis gulēt pagalmā un lasīt grāmatu

Remontdarbu dēļ ir mainīts autobusa maršruts un tagad tie brauc gar manu māju, kā parasti stāvu pie loga un ķemmēju matus, brauc autobuss garām un visi cilvēki skatās uz mani, jutos kā tāds apskatas objekts un sāku smieties.

Dzirdēju lielisku veidu, kā izbeigt sarunu, vienkārši random vietā pasaki, ka tūliņ jākāpj autiņā un jābeidz runāt.
Būs pielietot, tikai es sab.trans. neizmantoju, bet tas jau nekas.

bija tik ļoti izbalējuši mati, ka vairāki cilvēki teica wow cik man tie tagad koši
bet tas viss tikai tāpēc, ka man gribas mazgāt tos katru dienu
tagad ar
bet tagad drīzāk tāpēc, ka riktīgi pēc dūmiem nes (arī spilvendrāna) laikam tomēr vajadzēja pakustēt malā, kad no ugunskura nāca dūmi tieši sejā un tā, ka asaras tek

ļoti apmulsu, kad man teica čau, jo nodomāju, ka atkal kko neatceros, bet, nē, viss ok izrādās. vienkārši mani tik bieži redzot, ka tagad esot jāsveicina. es gan viņu pirmo reizi ievēroju. vienmēr biju domājusi, ka esmu ļoti nemanāma un ieraujos kādā stūrītī, ka neviens pat mani nepamana
bet forši, ka cilvēki tā dara

Man ir labākais tētis, nopirka man tādas pašas bikses kādas ir viņam.

Man ir šausmīgi liels kauns, kad stopēju fūgā (ok vēl pālī), bet mani paņem glauna mašīna. Toties, ja mašīnā pilns ar pūdžām, tad gan nekaunos un runājos. Un Straupe sūkā ar saviem luksaforiem.

Labi, ka man tētis bij iedevis kolas korķīti, savādāk tagad mirtu slāpēs, jo man jau nekā nav, tikai miegs.

rakstīju referātu, dzēru šampi
taisījām vaļā otro pudeli un viss izšāvās pa gaisu
šampis uz griestiem, sienām un uz kompja

Vecaimātei auksts asinsspiediens

Četras dienas neesmu suni satikusi, tas galīgi netīrs, pilns ar ērcēm. Nesen ērces izņēmu, dažas vēl dušā atradu. Nabaga losīc

Nospiedu modinātāju, pēc 50min pamodos ar sakrustotām rokām uz krūtīm un turot telefonu.

Atstāju pa nakti logu vaļā un kaķis staigāja pa jumtu.
Šodien viņam vārda diena, jātaisa minku balle.