Bijām uz alexander mcqueen ekspozīciju, nu tik ļoti laba. Kā ieej iekšā uzreiz jau parauj šoku, mūzika jau vien radīja atmosfēru, mazliet krīpīgi pat bija. Viena siena bija ķipa ar kauliem, aij nu reāli forši. Liekas sen nebija būts uz tik labu izstādi.

No fūgas veiksmīgi izspruku, bet pamosties lidmašīnā tieši, kad tā nolaižas un saskaras ar zemi nav pārāk forši.
Viss pārējais gan forši.

Šausmīgi sāka sāpēt vēders, bet tieši barodarho skan un apgalvo, ka dzīve bez sāpēm nav dzīve. Un atkal sarkano lūpeni pazaudēju

jau vairākas dienas galvā skan radiohead creep. kopš lūša stundā noskatīšanās baigi iepatikās, kas bija kkad baigi sen

Es tak nojūgšos, neiešu uz pēdējām divām lekcijām, gribu alu. Un vai tiešām tas tikai tā sūda uzaicinājuma dēļ.

aizgāju gulēt bet neaizmigu bet arī nepamodos

Aaj šorīt domāju iet vai neiet uz lekciju, nu, jo šausmīgi garlaicīga, bet beigās aizgāju un jau nožēloju, jo pēdējais seminārs ar vēl nenotiek, varēju tik iet uz otro semināru un miers.

šodien dzīvoklim pēc kura orientējos, kurā stāvā esmu ir noņemts numurs, un tā kā mūsu dzīvoklim ar nav numura, tad jāmeklē īstās durvis pēc izjūtām, jo joprojām nezinu, kurā stāvā dzīvoju un tikko ar jau gribēju nepareizajās durvīs lauzties iekšā

jau ceturtais cimdu pāris šogad, varbūt man tiešām vajag tos ar striķīti sasaistēt kopā un izvērt caur mēteļa piedurknēm

Braucam uz laukiem, esam gandrīz jau klāt, kad saprotam, ka neviens jau nemaz nav paņēmis lauku atslēgas. Nācās vēlreiz braukt uz mājām.
Tagad stāvu pirtī pie loga un domāju, cik foršā vietā ir logs, tāda sajūta it kā būtu meža ieskautā mājiņā, un vēl saule riet aiz kokiem.
Kamēr mēs ar mammu divatā sanesam tās smagās malkas pagales, iekurinam pirti, paiet ar kāds laiciš. Kamēr vsp iesilst, paiet kāda stunda un, kad beidzot ir tā, ka varētu karsēties ir pagājušas kādas divas trīs stundas un iestājas besis un gribas jau taisīties prom.
Sākumā ar drēbēm gulējām uz lāviņas, mamma ar atlūza, bet es jau vainīgs, ka viņa nav gulējusi, zinu zinu.
Brauksim sušī ēst vai arī pirksim apelsīnus un spiedīsim sulu, nevar izlemt vēl, viss tāds svārstīgs pašlaik.

Tā jau sāp galva, bet vēl arī atsitu pret sienu, guļoties gultā.
Un esmu lieliskākā meita ever, atnācu pēc tesas uz mājām, nopriecājos, ka mammas nav, varu uzvesties skaļi, saslēgt gaismas visur, iet viņas gultā gulēt, nu viss superīgi. Bet aizmirsu atslēgas no durvīm izņemt. Mamma man piecas reizes zvanīja, klauvējās pie loga, susis esot rējis, bet man poxis, neko nedzirdēju. Tā nu viņa gulēja mašīnā, kaimiņiene iedeva viņai segu, tad vēl esot redzējusi, kā aizved vienu puisi ar ātrajiem, jo šis pālī nokritis pa pagraba trepēm un izšķaidījis galvu.
Nu vispār beigās jau ap 8 mani sazvanīja.

Endomondo soladarizējās (tā vsp raksta? Šodien nav domājamais) ar manu lēni un uzkārās, rāda, ka 40min esmu noskrējusi mazāk par 4km. Bet vsp pirmo km lāgā neatceros, viss dubultojās un neko lāgā nerubiju, kājās ķērās viena aiz otras un vēk tās simts bedres.
Bet man vajadzēja izskriet, tagad jāskrej dušā un tad ar draudziņiem jābrauc dabā.
un austiņas atradu, biju tak vakar uzvilkusi citu mēci dooohh

Viens no lielākajiem iemesliem kāpēc es eju skriet ir mūzikas klausīšnās un tagad es taaaa gruzos, jo esmu pazaudējusi austiņas..

izvēlējos nākamajiem diviem gadiem novirzienu, kur ir visvairāk matemātikas. kkā jau sevi esot jāizaicina. un rēķināt tak ir stilīgi un man arī patīk [tikai ne vienmēr sanāk]. nu, ja neizveidosies grupa, tad iešu uz vieglāko novirzienu, jo tie jau vienmēr novācas, vai ne.

ja agri ceļas, tad var kārtīgi izmantot, visu ko piedāvā mans kosmētikas maks
un vēl zvanīja no bites, tagad man mūžīgā piektdiena ar aprīli sāksies. sen jau vajadzēja pariet uz citu trifa plānu

aizmigu jau desmitos, pamodos ap septiņiem.
es jau mazliet gruzījos, ka miegu ciet ap 23, bet nu ne jau man miegs nāk jau ap 22. vismaz no rīta ir 3h, ko taisīties

uznācis riktīgs poxis uz mācībām. nu es mācos, bet grūti saņemties. viss ko gribas ir skriet, būt svaigā gaisā, bet rīt ieskaite un nezinu, kā lai saņemas atvērt kādu ppt. cerams, ka šis ir īslaicīgais besis un labi, ka nākamā nedēļa un tad brīvdienas ar ievu.
lieldienas kļūs par maniem mīļākajiem svētkiem, tās vienmēr izvēršas tik foršas, kaut pašas lieldienas neatzīmēju jau pāris gadus

Sēžu ar mammu un kaimiņieni pagalmā, pie sētas divi kaimiņdzērāji, jau nāk iekšā sētā, bet mēs sakām, lai nenāk, bet šiem pohuj. Uzliek uz galda mums liķieri, viens no šiem saka, lai nes glāzītes, mēs nenesam un beigās salej krūzē, no kuras iepriekš dzēra sulu. Tā nu pa apli mēs trijatā dzērām liķieri un viņi promejot gandrīz savu šņabi aizmirsa, ko attaisnoja ar strazdiem un pavasari galvā. Burkānciems laikam nekad nemainīsies. Kāds bijis tāds ir.

šodien pirmais skrējiens bez apaviem. cik nu skrējiens, daži simti metru, bet nu ar plikām pēdiņām var tādu labu ātrumu dabūt.
un jau devītā diena pēc kārtas, ko pavadu sportojot. nu laaaabi, vienu dienu bija 20min pavingrošana un vēl citu 20km izbrauciens ar riteni, tad var teikt deviņas aktīvas dienas.
joprojām brīnos par to, ka man ir tik daudz enerģijas. jātaisās un jāaizmin uz laukiem, uz pirti

Es tagad esmu jaunā privātā trenerīte, īstenībā grūti izkontrolē tā visu - tagad elpo, taisnu muguru, rokas mēģini turēt piespiestas sāniem, laid zemāk utt. Man pašai tas viss iet automātā un bieži neienāk visādi sīkumi galvā. Kopš decembra nebiju bijusi zālē, tas ir tāds kaifs atkal atsākt. Vakarā nopirku trīs zefīrus šokolādē, bišk jau var reizi nedēļā.
Šodien satiku tēti, nebijām pāris nedēļas redzējušies. Dzird, ka es klepoju un uzreiz saka, ka nav ko aukstu alu dzert, bet es alu neesmu vismaz mēnesi lietojusi, redz ko pirmo par mani nodomā.