Nespēju sev nekur atrast vietu mājā, savā istabā nespēju izgulēties neērtās gultas dēļ, pēdējā laikā tur arī nejūtos mājīgi, tad nolēmu gulēt viesistabā, tur es spēju pagulēt, bet māte līdz kādiem vieniem naktī tur skatās tv, tātad nekādas ikvakara palsīšanas man nespīd un katru rītu sešos mani modināja tētis, lai viņš skatītos tv un es tālāk gāju gulēt pie mammas, kur var izgulēties, bet nu izturēju tā divas nedēļas nogales, nolēmu šodien, ka nav ko vazāties pa visādām gultām un jāiet atpakaļ uz savējo. Tad ielīdu savā skapī, lai sameklētu ziemassvētku lampiņas, bet ieraudzīju zābakus, kuri dienasgaismā nebija bijuši vismaz gadu. Ļoti mīksti liekas. Parakājos vēl pa skapi un sapratu, ka es tak vsp nezinu, kas notiek ar tām kastēm un kkas jāizštuko. Gāju skatīties, kas notiek koridorskapī un nolēmu, ka jāveic uzkopšana. Saliku savus vasaras apavus kādās trīs kastēs, kedas divos un vēl kkādas kurpes divās kastēs, bet mammas apavus divās kastēs. Palika kauns. Bet tomēr ieviesu kārtību un sakārtoju šiem laikapstākļiem atbilstošus apavus gan savus, gan mammas. Izskaitīju, ka man ir 12 pāri zābaku, ko tagad velkāt..
Lampiņas tā arī neatradu, bet savu gultu uzklāju gan.