Nevaru nedz vairs aizmigt normāli, nedz arī pagulēt, mostos ik pa brīdim, kas arī novedis pie loģiskās (uzrakstīju lohiskās) ķēdes noslēguma, ka vēlu mostos un nav nekāda garstāvokļa.
Vismaz šodien pikojos un priecājos par savu jauno mēteli, jo nu baaaigi silts, sen man tāda nav bijis un sniegs ar nekur nelīda cauri.

šodien bijām uzspēlēt boulingu, sākumā mazliet pagruzījāmies, jo viena ģimene bija savākusies visas normālās bumbas un mums nevienu nedeva, ok, man jau poxis, uzvarēju tāpat, jo kā nekā pirms 10 gadiem gāju treniņos, dažus mēnešus, bet pametu tos, jo kā parasti man nebiju draugu, bet beigās jau aizgāja viss čilā. izvizināju vēl pa tumšiem meža ceļiem, meklējot manus laukus, tad izrādīju mūrmuižu hah. braucot pa mežu, iztēlojāmies, ka noslāpst mašīna, telefonam nav zonas un tad dažādus tālākos scenārijus, jo esam pārskatījušies šausmu filmas un tad var visu, ko sadomāties.
šodien vēl jāaiziet līdz dzelzs vilka koncim, bet pārāk negribas, jo nu atklausīti jau viņi un arī vairs pārāk nepatīk. tad vēl esmu kkādā mistiskajā viesu sarakstā uz boksu (uzrakstīju bongu, regulāri labi pārrakstos, kaut gan varētu ar uz bongu), kad biju sīka ar tēti pa tv skatījāmies boksu, man ļoti patika un viņš man mācīja visādus cīņas paņēmienus.