gandrīz katru nedēļu iegriežos veloveicī, lai kaut ko nopirktu vai arī, lai vestu salabot kādu ričuku. un katru reizi vedu labot kādu citu. visvairāk man tajā labošanas procesā nepatīk, ka ričuks jāatstāj un tad jādodas kājām. esmu atradusi no pārvietošanās ar kājām pa valmi. es te zinu visas apmalītes pa kurām var ērtāk uzbraukt/nobraukt, kur labāk nebraukt, jo baigais bezceļš un tā

ja nevar izlemt vai gribas to pašu sarkano matu krāsu vai tomēr citu, tad jāpērk šīs abas un jāsajauc kopā. vot tas ir vidusceļš