vakar beidzot atbraucu uz laukiem. neko dižu jau nesanāca padarīt, jo sāka baigi līt. sen nebija sanācis gulēt galīgā tumsā un vēl, ka laukā baisi gāž lietus. mazliet palasīju un uzspēlēju scrabble, iemetu rūteri ūdens spainī (nejauši un rūteris palik dzīvotājos), jo nekā dižāka par aku, sauso tualeti un pirti te nav, tā jau labprāt būtu iemetusi izlietnē. būtu duša, tad es biežāk laukos dzīvotos. vai vismaz kāda ūdens tilpne, jo pārāk necepī, ka nevar ieiet noskaloties, kad gribas. šorīt sēžu pie kompja virtuvē un tieši pretī ir ieejas durvis, kuras dienas laikā vienmēr tiek turētas vaļā un dzirdu, ka kaimiņu suns izdod kaut kādu skaņu, nu tādu, lai pievērš uzmanību un sēž uz mājas lievenīša un skatās uz mani. baigi skumji, ka susis palika mājās, cerēju, ka tētis viņu vakarvakarā atvedīs pie manis, bet šim mašīnas elektronika nobrukusi un logu tīrāmie nestrādā. ehh žēl man sava suņa, jo laukos viņam patīk. te viņam kompānija ar trim suņiem. rūsis ar mājās un nav, kas aci šim iztīra. izskatās piekauts, jo viena acs sulo. naabaags