Ieraudzīju uz ielas reklāmu, apmēram, esi labākais vecāks saviem bērniem, nopērc telefonu un nejauši skaļi iesmējos un sieviete, kas gāja man priekšā atskatījās uz mani, bet izrādījās, ka tā bija jauna, skaista meitene, vienkārši kažoks, tā lielā pūkainā cepure un super stīvā somiņa. Nobrīnijos, ka tā ģērbjas meitene apmēram manā vecumā, jo tiešām domāju būs kāda krievu omene. Vispār vai tad laukā jau ir tik auksts, ka tā jāģērbjas?
Runājot par vecākiem, saku tētim, lai iebraucam veicī, viņš atbild, ka nav naudas, nu ok. Nav jau man žēl nopirkt tos citronus un piena spēku (un vēl viņam paniņas) par mammas doto naudu hah. Bet pie kases viņš man piepeši iedod piecus latus un saka, lai nopēku trīs paciņas cigarešu :))
Esmu tādā sausajā, ja jau sāku par naudu, jo visus savus krājumus, ko iekrāju no tiem jaukajiem laikiem, kad pelnīju, atdevu tētim. Gribās atkal savu naudu, bet nu ok. Vakar ieeju veicī, nodomāju kaut ko nopirkt, bet nācās izvēlēties starp ēdienu un autobusa biļeti. Šodien gāju pa centru un ēdu tvaicētu vistas fileju no maisiņa.