stopēšana tumsā uz šosejas nav patīkama, kaut gan ilgi jau nestopējām un ar piecām mašīnām veiksmīgi tikām līdz mājām. pats interesantākais bija pie sēnītes, kur neko neredz un jāiet cauri mežam (hmm varēja jau ar izvēlēties iet cauri pazemes tunelim).
un es beidzot daboju mellas biksiņas

ar shapelessmind aizgājām uz kini. uz eat pray love. hmm nemācēšu teikt vai man īsti patika. vispār esmu sūdīgs filmu eksperts, bet toties man ļoti sagribējās uz Itāliju, kas arī laikam notiksies, vismaz ar klasi tāda doma ir, ka uz turieni vajadzētu aizdoties, sākumā es nebiju īpašā sajūsmā, bet tagad ļoti gaidu. gribas ceļot un redzēt neredzētas vietas. man jāraksta eseja, bet nu visu laiku meklēju kādu nodarbīti, lai to nedarītu

sēžu, dzeru campari, domāju nahuj neuzrakstīju to smirdīgo eseju, tagad domāju, kāpēc es lamājos. bišķin bēdājos, tajā pašā laikā priecājos. nesaprotu, ko īsti jūtu. alkohols degradē manas sajūtas. varbūt par daudz dzeru, nez. manā vecumā neklātos tā runāt. apēdu kaut kādu cielaviņas mini versiju, laikam pat nejūtos par to vainīga. tētim pārmetu, ka viņš atkal dzer, bet nu es jau tāda pati. mans piemērs viņš tak galu galā ir. vispaŗ bezjēdzīgs ieraksts. vienkārši prasījās kaut ko uzdrukāt šodien. mazliet skumstu. jau skumstu. dīvaini, ka tik ātri jau pieradu pie viņa. atkal nesamācījos ētikai, bet nu šoreiz nebastošu. būšu labs skolēns ar sliktu atzīmi. daudz visādu domu man te sarakstīts. nesaprotu, tās asaras acīs vai