Ziemassvētki godam aizvadīti. Esmu pārrijusies, ka nācās tabletītes rīt, vēl aiz vien dzeru šampi, man ir jauns naktskrekls un viņam patika mana dāvana. Vismaz es ceru, ka tas nebija samākslots prieciņš, savādāk man skumja. Tētis kā parasti pielika purnu, pohuj, pierasts. Ūdens beidzās, es pamatīgi nosvīdu, jo tētis pārkurināja māju, bet nevarēšu nomazgāties. Vot huiņa, tā teikt.