Melānijas hronika |
[Nov. 21st, 2016|10:16 am] |
Tad, kad Katrīna apglabāja savu bērniņu, man asaras lija kā pupas.
Vakar šķita, ka visa zāle bija aizturējusi elpu, lai tikai noturētos un neieslīgtu asarās.
Kādu laiku noteikti vairs negribu skatīties filmas, kur atspoguļoti bērniņu traģiskie likteņi.
Visu cieņu un liels paldies V.Kairišam, kā arī ikkatram, kurš līdzdarbojies filmas tapšanā. |
|
|
Comments: |
Es pilnīgu jūtu, kā vēl neesmu izaugusi līdz šim(filmai). [Pretojos.] Vēl neesmu gatava. Pagaidām visu kaut ko citu, bet šo noteikti vēlāk, pēc kāda laiciņa, kad viss būs norimies. Kā vienmēr- ar nelielu aizkavēšanos.
Bija sajūta, ka nevajag atlikt, jo vēlāk neiespēšu.
Un jā, izrādās, esmu sasniegusi briedumu vaļsirdīgākām izpausmēm un varēšanai publiski paraudāt, negaidot, kad citi būs iedrošinājuši :) Kas laužas ārā, tas palaižams :)
jā, cilvēki ir baigi sabiedriskas būtnes- vienmēr jāskatās, ko citi.. nav brīnums, ka pilni interneti ar žļurgu. arī par svētku būšanām un pretējo viedokli, un- stilīgā tēma- vēlēšanu rezultāti, politika. labi, ka tas mums tā mazāk! visums jūk prātā, ja tajā nav katram sevis!
| From: | heda |
Date: | November 21st, 2016 - 07:21 pm |
---|
| | | (Link) |
|
manā kino rindā asaras krita šallēs un pieduknēs, pat neslaukot un kabatslakatiņus nečaukstinot | |