Kurvjzieža kontemplācijas

Man dzīvajā trūkst vecu cilvēku! Kopš viens pēc otra aizgāja visi man deviņdesmitgadīgie vecvecāki man trūkst - tāda miera un lēnīguma kā omammai, apcerīgās spriešanas, vēlēšnās pēc siltuma.
Es pat pieķeru sevi šad tad pie domas, ka gribas kādu mazu sakņupušu večinu vai vecīti uz ielas apkampt.