Kurvjzieža kontemplācijas

Vakar, miegā laižoties, sajutu nedefinējamu kaut ko. Pavēru aci un ieraudzīju, ka Mēnesnīca, apaļīga un pilnībai tuva, pa aizkaru šķirbu skatās manā spogulī. Un gan jau ka smaida. Draiskule, - es nodomāju un aizmigu.
Sapnī redzēju Mikaēlu. Viņai bija piemīlīga, apaļīga sejiņa, pati pieklājīga, klusa un ļoti jauka. Modos ar domu, ka negribu viņu ienīst un negribu, lai viņa mani ienīst.
Nez - viņa par mani zina pietiekami, lai redzētu sapņos?