Ticība ir galvenais. Sauc to kā gribi. Tici dievam vai kaktusam, vai kokam, akmenim, vai sev. Ticība ir svarīga. A kristietību ta mācīs cilvēks. Un ja ir cilvēks, tad neiztikt bez cilvēcīgā faktora, kas nosaka tomēr tādu vai savādāku patiesās informācijas interpretāciju, jo īpaši tādā mācībā kā krisitietības ētika (vai kā nu tur bija). Tas sviests par ticību dievam ir katram pašam sevī jāizjūt nevis jāietekmējas no kaut kā, vai jāsauc kādā īpašā vārdā.
Ja būs tāda mācība, tad būs arī ietekmēšana.
Ja būs tāda mācība, tad būs arī ietekmēšana.