Kurvjzieža kontemplācijas

krii

5.2.09 22:11

Ļoti gribas atkal sevi pieradināt celties sešos. Cīruļi dzīvo daudz pareizāk nekā murkšķi, es to zinu. Ja pamostas pirms gaismas un tad skrien vai vismaz vingro, un brokastīs apēd normālus dārzeņus ar sieru un lielo kafiju ar kaut ko intensīvi saldu, tajā dienā tiek kaut kas jēdzīgs padarīts. Un vakarā ir jāiet desmitos gulēt, nevis jāblenž uz televizoru, jāklabina cibā vai jāzvalstās pa gultu neauglīgās pārdomās. Nūģi rullē, ka es jums saku!

• 22 raksta
• ir doma

• krii

  6.2.09 00:08

  

  Skriešanas vieta ir neapbūvētais laukums Lāčplēša ielas galā. Mīnus deviņi jau tuvākajās dienās tkal būs aizkāpuši līdz nullei, kā sola, bet tad gan jau atkal nāks kāda maitība no gaisa. Skriešanai labākais laiks ir pirms septiņiem, tad ielas nav tik pilnas.
  Nja, droši vien Tev taisnība par to skrejceļu,vajadzetu pieradināties.

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • tarantulz

    6.2.09 00:19

    

    Kurš tad, tur kur tas milzīgais skurstenis hektāra vidū?
    
    Nu nezinu, man skriešana saistās arī ar zināmu estētisku baudījumu, vasarās skrienu gar jūru, viļņi, mākoņi, meža smarža, rīta saule, saulrieti un tā. Ziemās nav tik forši, bet vismaz drusku panorāmas skats uz ūdeņiem ir. Dikti feini, kad ārā snieg, tad paliek tā mierīgi un patīkami.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais