Šī bija dīvaina diena, kad es niknojos par to, kas mani parasti nekaitina un mierīgi čāpstināju uz to, kas mani parasti kaitina. Bet gan jau rīt viss atkal būs pavisam citādi.
Bet es neprasīju taisnošanos! pateicu savu iespaidu, pajautāju, i viss. Tikpat labi tiešām - kārtībā nav ar mani, jo par krīzi domāju nepiedienīgi maz;)
Tas apliecina vēlreiz tikai vienu - citu cilvēku iespaidi par mums bieži mēdz stipri atšķirties no mūsu pašu pārliecības par sevi:) Tomēr vienlaikus nevajag uztvert kaut kādus iespaidus kā diagnozi vai kā to īsteno patiesību, tā ka ja jau atkal man izdevās uztraukt, tas tiešam nebija mērķis. (jā, jā, ATKAL aizmirsu tās lietas, kuras cibā pieminēt ne-drīkst!:)
Galvenais, netulko manu jautājumu "kāpēc tu tā uztraucies par krīzi":) vienkārši manīju Tevi par šo visu izsakāmies tik daudzās tēmās, ka arī radās jautājums. īstenībā jau uz tādu apvaicāšanos pilnīgi pietiek ar atbildi, ka jā, viss kārtībā, bet mēs jau esam to izstiepušas paskat ciktur to komentāru garumā. Liekam punktu, ko?:)
Ak, taisnība laikam ir tā, ka es pārāk daudz laika vadu internetā, starp krīzes apsēstiem ļaudīm, kurus neinteresē mani putras grāpji un kaķi.:) Un katram no mums ir sava selektīvā uztvere. Ar labu nakti!
Ar labu nakti!