Kurvjzieža kontemplācijas

Gandrīz visas trīs konferences dienas es kā apburta vēroju vienu valdzinošu musulmaņu meiteni no Īrijas. Es zināju, bet vēl nekad nebiju tuvplānā redzējusi, cik mērķtiecīgi var izmantot tradicionāli sasietu lakatu savas seksualitātes akcentēšanai, tātad tieši pretēji tā paredzētajam mērķim. Visticamāk, bez lakata šī meitene nemaz neizskatītos tik daiļa, viņai bija pat diezgan paraupji sejas vaibsti, kuros saliedējās eiropeīdās un negroīdās rases iezīmes. Taču sarkanā mežģīņu maliņa, kas nosedza pieri, tik lieliski atvizēja viegli iekrāsotajos plakstiņos un lūpu spīdumā, padarot seju meitenīgi svaigu. Tik nevainīga un vienlaikus koķeta bija graciozā kustība, ar kādu viņa mēdza pacelt rokassprādzēs mirdzošo rociņu, lai sakārtotu zelta sprādzīti un neļautu lakatam atraisīties. Tik pavedinoši melnais, caurspīdīgais lakata šifons piesedza(?) ar kulonu rotāto dekoltē. Tik smaidīgi un galanti EK vīreļi metās pakalpīgi ieliet viņai minerālūdeni runu pauzēs,...nu jā, vārdu sakot, sāku apsvērt iespēju šad un tad uzdoties par musulmanieti.